Rīt vārdadienu svin Amildas, Amaldas un Imaldas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informē, ka šo vārdu īpašnieču Latvijā ir ļoti maz – trīs Amildas, septiņas Amaldas un sešas Imaldas. Viena Amalda un Imalda dzīvo arī Gulbenes rajonā.
Gulbeniete Imalda Krevica ir apmierināta, ka viņai ir šāds rets vārds, tiesa, viņas mamma bija vēlējusies, lai vārds būtu nedaudz citādāks – Imelda. „Vārdu Imelda mamma bija izvēlējusies katoļu kalendārā, šis vārds katoļu kalendārā ir ierakstīts 13.maijā. Es esmu dzimusi decembrī un formalitātes bija ātri jānokārto, tādēļ steigā notika pārrakstīšanās. Tā es tiku nosaukta par Imaldu,” stāsta gulbeniete. Viņa atklāj, ka kādreiz vārdadienas diemžēl nemaz neesot bijis, šajā ziņā viņa bijusi apdalīta un tikai apmēram pēdējos desmit gadus viņa var svinēt šos svētkus. „Tad gan man bija dubults prieks, ka beidzot tāpat kā visi citi cilvēki varēju svinēt arī vārdadienu. Tagad gan ar to svinēšanu ir grūti, taču tik un tā nedaudz pasvinu gan darba vietā, gan arī mājās kopā ar ģimeni un draugiem,” stāsta retā vārda īpašniece.
Imalda saka, ka viņa nekad nav aizdomājusies, vai cilvēka vārds kaut kā ietekmē viņa dzīvi, likteni un raksturu un vai līdz ar vārdu cilvēkam ir uzliktas kaut kādas saistības. „Manuprāt, katrs cilvēks jau pats par sevi ir citādāks, nav divu vienādu cilvēku uz pasaules. To ietekmē ļoti daudz kas, ne tikai vārds,” spriež sieviete.
Imalda atzīst, ka pati svarīgākā vieta viņas dzīvē ir viņas bērniem. „Lai viņi būtu laimīgi, cenšos darīt visu iespējamo. Cenšos pabalstīt viņus, cik vien spēju,” stāsta Imalda. Viņai ir trīs bērni – Rinalds, mācās 9.klasē, Elvijs, mācās 12.klasē, Līgai jau ir 19 gadi. Trīs bērnus izaudzināt un pabalstīt ir grūti, taču Imalda cer, ka vecumdienās vismaz būs, kas viņu atbalsta un nepamet novārtā.
Imalda strādā par skolotāju Gulbīša vidusskolā. Viņu uztrauc tas, ka skolotājiem šobrīd atkal vēlas samazināt algas, jo jau tā šajos laikos neklājas nemaz tik viegli, taču Imalda priecājas, ka pagaidām vēl vispār ir darbs, jo tik daudz cilvēku to jau ir zaudējuši.
No ikdienas rūpēm un raizēm Imalda atgūst spēku pie Dieva. „Svētdienās vienmēr dodos uz baznīcu. Esmu dzimusi ticīgā katoļu ģimenē un jau no bērnības tā arī tiku audzināta,” saka sieviete.
Imaldas ģimenē mājvietu ir raduši arī divi dzīvnieki – kaķis Deivijs un suns Šamis. „Kaķi ļoti gribēja meita, savukārt suņuku gribēja Elvijs. Tā ģimenē tagad ir gan kaķis, gan suns,” stāsta Imalda. Viņa atzīst, ka jaukā laikā viņa labprāt iet pastaigāties ar Šami, un piebilst, ka, neskatoties uz rūpēm, dzīvnieki saimniekiem tomēr sniedz lielu prieku.
