Kora dziedāšanas tradīcijas Lizuma pagastā ir aizsāktas 1868.gadā. Tiesa, Lizuma vidusskolas novadpētniecības muzeja vadītāja Vaira Briede uzskata, ka vienu gadu ir grūti noteikt kā sākumu.
Lizuma korim – sava himna
“Senāk baznīcas ērģelnieks bija skolotājs, kurš vadīja arī kori. Turklāt korī parasti iesaistījās vecāko klašu meitenes, kas turpināja dziedāt korī arī pēc skolas beigšanas. Kad Velēnas baznīcas ērģelnieks un kora diriģents bija Kārlis Tarzieris, koris bija spēcīgs un skanīgs, tāpēc guva panākumus skatēs un Dziesmu svētkos. Komponists Jāzeps Vītols korim veltīja himnu. Tā ir saglabājusies, tāpēc domājam, ka pienāks laiks, kad atkal to dziedās,” stāsta V.Briede.
Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Lizumā notika novada dziesmu svētki, kuros piedalījās apkārtējie kori no Adulienas, Tirzas, Liezeres, Vecpiebalgas, Lejasciema un citām vietām. 1931.gadā Lizuma aizsargu namā notika novada Dziesmu svētku, kuru virsdiriģents bija Emīls Melngailis, 1934.gadā – Teodors Kalniņš, bet 1939.gadā – Teodors Reiters. Novada svētki tika rīkoti starp lielajiem Dziesmu svētkiem. “Pēc fotogrāfijām, kurās redzami kori tautastērpos, var secināt, ka novada Dziesmu svētki bija liels notikums. Saglabājusies arī afiša, kas vēsta par Velēnas Dziesmu svētkiem, kuros spēlējis orķestris, bijusi balle un bufete,” uzsver V.Briede.
Kora koncerti aizkustina klausītājus
Četrdesmito gadu beigās Lizumā bija jūtams kordziedāšanas uzplaukums, kas saistīts ar skolotājiem Ķerzumiem. Tad bija gan vīru, gan sieviešu, gan jauktais koris. Arī vēlākos gados kopā ar diriģentu Juri Lūsi, Līgu Pērkoni un Anitu Ledaini lizumniešu vēlme dziedāt nemazinājās, turklāt koris guva labus panākumus koru karos, kas notika Latvijas Universitātē. Tagad Lizuma jauktais koris ir vienīgais A kategorijas koris Gulbenes novadā. Dziedātāju balsu skanīgumu un kora kvalitāti apliecina ne tikai sniegums skatēs, bet arī klausītāju vērtējums. Lizumā īpašs ir kora koncerts Ziemassvētkos, kuru visi ļoti gaida. “Ne tikai tāpēc, ka tie ir mūsējie. Visi zina, ka kora dziedājumā var klausīties ar baudu. Tas, protams, ir labi, ka koris gūst atzinību un godalgotas vietas, bet vēl svarīgāk ir tas, ka viņu dziesmas ir mūsu sirdīs. Tas ir kaut kas īpašs, ar ko varam lepoties,” uzsver V.Briede.
Kopīgam skanējumam ir jādzird citi
Lizuma jauktajā korī ir apmēram 30 dziedātāji, kas pagasta korim ir pietiekami. V.Briede uzsver, ka par spīti visam dziedāšanas tradīcijas tiek pārmantotas un saglabātas. “Kad Ķerzums dziedāja, viņam acis dega. Varēja just, ka viņš dziesmā dzīvo. Jā, tagad dziedātāju ir mazāk un ir grūtāk apgūt dziesmas, tas ir smags darbs. Korī nevar dziedāt kā pie mikrofona, sevi apliecinot. Korī ir jādzird citi, tāpēc ir jāatkārto vēl un vēlreiz. Tur nav “es”, bet tur ir “mēs”. Tas ir grūti, bet skaisti,” uzsver V.Briede.
Anita Ledaine bijusi Lizuma kora diriģente visilgāk – no 1990. līdz 2013.gadam. Šis laiks viņas dzīvē ir bijis ļoti piepildīts, gan apgūstot arvien jaunu kora repertuāru, gan dziedot koncertos, skatēs un svētkos. “Kopā ar kori esmu bijusi piecos Dziesmu svētkos, taču tie savā ziņā ir līdzīgi. Īpaši bija svētki, kad tika svinēta Rīgas 800 gadu jubileja. Tad bija koriem ļoti patīkams repertuārs, turklāt svētku organizācija bija patiešām laba,” salīdzina A.Ledaine. “Protams, ir liela atšķirība dziedāt korī vai arī nostāties tā priekšā un diriģēt. Tā ir daudz lielāka atbildība,” atzīst A.Ledaine. Šajos Dziesmu svētkos Anita būs starp klausītājiem, turklāt ģenerālmēģinājumā, jo internetā varēja iegādāties tikai biļetes uz to.
