Pagājušajā nedēļā Gulbenes novada pašvaldība aicināja iedzīvotājus uz sarunu par atpūtas kompleksa izveides nepieciešamību Gulbenē. Bija ieradušies apmēram 40 cilvēki. Visi sanākušie bija par to, ka Gulbenē kaut kas jauns ir vajadzīgs, bet diskusijas raisījās par to, kurā vietā un kas tieši.
Pietiek knapināties
“Tas varētu būt viens no tādiem grandiozākajiem projektiem, kad mēs pasakām – Gulbenē ir jābūt jaunajām ģimenēm, ir jābūt pasākumiem, atrakcijām. Un viena no pašvaldības galvenajām funkcijām ir to nodrošināt. Vienkārši ejam nākamajā līmenī, pietiek knapināties. Tāpēc mēs esam atbalstījuši šā projekta izveidi un iekšēji administrācijā izveduši aptauju – atbalsts ir. Protams, galvenokārt gribētu dzirdēt iedzīvotāju viedokli un skatījumu,” teica Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs.
Pašvaldības projektu vadītāja Liena Kazāka uzsvēra, ka tikšanās mērķis ir informēt par ieceri un aicināt sabiedrību uz līdzdarbošanos, veidojot piedāvājumu, kas pamatota uz iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām. “Plānots izveidot daudzveidīgu atpūtas kompleksu, kas būtu saistošs dažādām mērķa grupām – pirmsskolas vecuma bērniem, skolēniem, ģimenēm, jauniešiem, senioriem. Šobrīd runa ir par trīs hektāriem. Atpūtas kompleksam vieta paredzēta O.Kalpaka ielā pašvaldības īpašumā, kur šobrīd ir zaļā zona. 2007.-2008. gadā jau tika izstrādāts atpūtas zonu detaļplānojums šim zemesgabalam,” viņa teica un paskaidroja, ka kompleksā varētu būt, piemēram, paplašināta stāvlaukuma zona, tirdzniecības un nomas punkti, dīķis, zonas bērniem, pieaugušajiem, spēļu galdi, zona skrituļošanai, kaut kas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, estrāde, atpūtas vieta ar nelielu dīķi, kur mazi bērni varētu papeldēt, piknika zona, skeitparks, āra baseins un tamlīdzīgi. Galvenais esot saprast, ko vēlas iedzīvotāji.
No klātesošajiem izskanēja viedokļi, ka dīķi nevajag rakt, jo mums jau ir Spārītes parks ar dīķiem, kura teritorija nav sakopta. Turklāt dīķis būtu arī regulāri jātīra, lai neaizaug. Joprojām līdz galam nav sakārtots Jaunatnes parks. Tika uzsvērts, ka vajag sataisīt līdz galam to, kas jau ir, un pamatīgi. Jau esošo BMX trasi būtu labāk pārņemt pašvaldībai un sataisīt līdz galam, nevis atkal būvēt jaunu.
Kāds jautāja, ko viņš kā vectēvs varēs darīt, kamēr mazdēls šūposies. Piemēram, uz Līgatni brauc tāpēc, ka tur ir skaista daba, parks, rudens lapas, kalniņi. Mūsu priekšrocība ir parki, koki. Varbūt vajadzētu domāt, kā sakārtot visu pilsētu kopumā. Parkus savienot, izveidot velosipēdistu celiņus, piknika vietas parkos. Noteikti jābūt apgaismojumam. Būtu jādomā arī par to, ko darīt ziemā. Jaunieši ieteica uzlabot Spārītes parku. Visam būtu jābūt saistītam kopā, nevis jābūvē viens laukums.
N.Audzišs piekrita, ka tas, kas nav līdz galam sakārtots, protams, ir jāpabeidz. “Tur vispār nav jautājumu. Tas noteikti nemaksā tik daudz, cik cilvēcisko attieksmi un pieeju lietā, kā mēs pret to attiecamies. Šeit ir runa par ko citu. Sakoncentrēts atpūtas parks, kurā var izdarīt daudz vairāk nekā māju pagalmos. Pagalmos mēs tādus kompleksus neuztaisīsim. Te ir pavisam cits – lielāks – redzējums,” viņš teica.
Nav piedāvājuma ģimenēm
L.Kazāka piebilda, ka runa ir par konkurētspējīgu piedāvājumu Vidzemes reģionā. Viņa jautāja, ko mēs varam piedāvāt ģimenei, kura plāno atgriezties Gulbenē vai tieši otrādi – vēlas braukt projām. “Kā mēs viņus noturēsim šeit? Vai tad, kad viņi domā par atgriešanos vai braukšanu projām, ir svarīga noasfaltēta iela pie mājas? Viņiem ir svarīgi, lai ir šī infrastruktūra, kas ir piemērota ģimenēm, jauniešiem,” uzskata L.Kazāka.
Kāds oponēja, ka bērnu mēs pieturēsim šeit, ja vecākiem būs darbs, pašvaldībai jāatbalsta uzņēmēji, lai radītu darba vietas. Tāpat vecākus, kam ir mazi bērni, interesē, lai viņiem būtu bērnudārzs un bērnudārzā izglītība, un skola. Lai bērnam būtu interešu pulciņi – gan tehniski, gan ar atbilstošu personālu nodrošināti, piemēram, robotikas, datorikas.
Bija, kas atbalstīja ideju par kaut ko ambiciozu, arī par estrādes un brīvdabas kino nepieciešamību. Kāds iebilda, ka ir jādomā arī par apmeklētību, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, par atdevi. Runājot par estrādi, tika uzsvērta problēma – paaugstināts troksnis, tāpēc būtu jāizvēlas vieta, lai netraucētu pārējiem. Tiem, kas dzīvo privātmājās blakus šādām vietām, kur notiek pasākumi, kā kompensāciju par lielo troksni pasākumu laikā tika ieteikts dot brīvbiļeti uz visiem pasākumiem. Tika uzsvērts, ka mums nav ezera, bet ir dīķis – vajag attīrīt Dzirnavu dīķi. Biatlona trases teritorija esot brīnišķīga, varbūt tur varot veidot šo visu. Kāds iebilda, ka tagad taču pārvietojamo estrādi var uzstādīt jebkurā pļavā.
Deputāts Anatolijs Savickis uzsvēra, ka šis ir tikai piedāvājums no pašvaldības, kas varētu būt. “Mēs jau darām to iedzīvotājiem. Ja iedzīvotāji saka, ka mums neko tādu nevajag, tad nedarām to, darām kaut ko citu. Paskatoties uz to, kas ir bijis, mums visu laiku ir slikti un kāds ir neapmierināts. Mums estrāde vēsturiski ir bijusi pašā centrā, viņu nodedzināja iedzīvotāji. Mums ir bijusi estrāde tālu projām. Bija slikti, jo bija tālu. Uzbūvēja jaunu estrādi, mums atkal bija slikti. Mēs ļoti daudz šaubāmies par lietām, tāpēc nespējam tās izdarīt līdz galam. Tam vajag būt kaut kam tādam – vou! Ir jāsakārto tas, kas nav sakārtots, bet šeit ir tā ideja. Jūsu iespēja ir iesaistīties un runāt gan par to, gan par vietām, ko tur vajag. Es tiešām gribu, lai iedzīvotāji nāk ne tikai šādā tikšanās reizē, bet arī citās reizēs un saka, kā nav, kā vajag, ko vajadzētu kārtot. Citādi bieži vien sanāk tā, kā mums liekas pareizi. Mēs uztaisām aptauju, kuras rezultāts ir – nulle. Stadionā mūs apmierina, ka notiek pasākumi, bet estrādē neapmierināja. Kas tad ir mainījies? Apstākļi ir tie paši. Un ar šodienas tehnoloģijām ir iespēja šos trokšņus mazināt. Es saku “jā” tai vietai, jo blakus stadionam būtu tāds centriņš,” viņš teica.
Vai pietiks naudas?
Daži uztraucās, vai visam pietiks naudas. “Runājot par projektiem, esam viens no priekšzīmīgākajiem novadiem, kurš ļoti labi piesaista ES projektus. Šis varētu būt tas projekts, par kuru beidzot mēs pasakām – tas ir mūsu. Mēs to cenšamies paveikt par savu finansējumu. Ja vien būs iespēja, protams, mēs centīsimies papildu finansējumu piesaistīt. Bet plānots ieguldīt pašvaldības finansējumu,” teica vecākā projektu vadītāja Vita Lāčkāja-Krūmiņa.
N.Audzišs piebilda, ka pašvaldības budžets nebūt nav tik aktīvi izmantots. “Mēs kaut kādos 6 % esam kredītnoslodzē. Pieļaujami ir 20 %. Pēc Finanšu ministrijas rādītājiem un izvērtējot visus novadus, mēs esam 80. sliktākie izmantotāji. 80 virs mums daudz vairāk ir izmantojuši kredītus. Tā ka mēs ļoti prātīgi rīkojamies ar savu budžetu, un tas nebūt nenozīmē, ka mēs nevaram tādus projektus pacelt. Ja novads kādā brīdī saliks ciparus un pateiks – nē, mēs to nevaram pavilkt, vai jūs domājat, ka to darīsim un liksim galvu cilpā? Bet šobrīd nav nekādas pazīmes, ka mēs to nevaram pavilkt. Tam ir apakšā pamatojums,” teica N.Audzišs.
Izskanēja arī ieteikums sadalīt zonas un katras zonas apspriešanā iesaistīt attiecīgo mērķauditoriju: māmiņas, jauniešus, seniorus, bet pēc tam rīkot iedzīvotāju balsošanu.
“Atbilstoši jūsu ieteikumiem, izveidosim tehnisko specifikāciju, pēc kuras tiks izsludināts konkurss, kur pakalpojumu sniedzēji piedāvās savas vīzijas. Tad mēs varēsim izvēlēties,” teica L.Kazāka. Tika uzsvērts, ka šis bija tikai piedāvājums, lai rosinātu sarunas – pats sākums. Šobrīd šī ideja ir tikai izstrādes posmā un šādas tikšanās plānotas turpmāk vēl. N.Audzišs uzsvēra, ka apņemas rīkot reizi mēnesī šādas tikšanās ar iedzīvotājiem par dažādām tēmām. Novembra beigās varētu būt nākamā saruna.
Pašvaldības speciālisti arī informēja, ka janvārī būs zināms, vai apstiprinājumu guvis projektu konkursā iesniegtais pieteikums par Spārītes parka daļas no Brāļu kapiem līdz Blaumaņa ielai sakopšanu. Tāpat tiekot domāts, kā piesaistīt fondu finansējumu, lai sakoptu Dzirnavu dīķi un tā apkārtni.
