Turpmāk Gulbenes pilsētas dome vienosies ar zemes un ēku īpašniekiem par koplietošanas teritoriju uzkopšanu pilsētā.
Turpmāk Gulbenes pilsētas dome vienosies ar zemes un ēku īpašniekiem par koplietošanas teritoriju uzkopšanu pilsētā.
“Problēmas rodas, nosakot sanitārās apkopes robežas pie privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām, kur valsts zemi ir nodevusi valdījumā pašvaldībai. Līdzekļus šīs teritorijas uzkopšanai valsts pašvaldībām nav paredzējusi, tāpēc tās, sava nekustamā īpašuma nodokļa apmēros, var uzkopt tikai daļu no visas pilsētas teritorijas. Parasti tās ir teritorijas, kuras iedzīvotāji intensīvi izmanto (parki, galvenās ietves pilsētas centrā, atpūtas vietas, autobusu stāvvietas un citas). Nevienam zemes īpašniekam pilsētas dome nedomā likt par pienākumu tīrīt ielas līdz ass līnijai. Nevienam īpašniekam nav sastādīts administratīvais protokols par piegulošā trotuāra netīrīšanu, jo apzināmies, ka ne visi ir spējīgi to veikt. Katrs gadījums, kas saistās ar sanitāro apkopi, ir skatāms individuāli, un pašvaldībai ir jāvienojas ar zemes un ēku īpašniekiem par koplietošanas teritoriju uzkopšanu,” uzskata Gulbenes pilsētas domes izpilddirektors Gvido Stucka.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka Latvijas būvnormatīvs 403, kas līdz šim noteica kārtību, kādā dzīvojamās mājas īpašnieks vai valdītājs organizē namīpašuma teritorijas apsaimniekošanu un sanitāro aprūpi, šobrīd ir informatīvs dokuments ar ieteikuma nozīmi. Tomēr lielākajā daļā pašvaldību darbojas saistošie noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz minēto būvnormatīvu. Tos pašvaldības izstrādā, pamatojoties uz likumu “Par pašvaldībām”.
“Tas ir izraisījis vairāku Latvijas namīpašnieku neapmierinātību, jo liek uzturēt kārtībā ne tikai viņiem piederošos īpašumus, bet arī tiem piegulošās pilsētas ielas, tāpēc pēc Tieslietu ministrijas atzinuma šie pašvaldību saistošie noteikumi ir pretrunā ar Satversmi, jo ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un piespiedu darbs ir aizliegts,” skaidro VARAM preses sekretāre Evita Reinberga.
Lai neradītu vēl vairāk pretrunu, VARAM izdevusi rīkojumu no būvnormatīva svītrot punktu, kas noteica, ka gājēju ietve un ielas braucamā daļa metra platumā jākopj visa namīpašuma zemes gabala garumā, bet namīpašumos, kas atrodas pie parkiem, dārziem, skvēriem, bulvāriem, krastmalām – līdz parka, dārza, skvēra robežām. Ja ielas braucamo daļu nekopj mehanizēti, tad visā namīpašuma zemes gabala garumā tā jākopj līdz ielas viduslīnijai.
“Katram jāuztur kārtībā īpašums, kas tam juridiski pieder. Daudzdzīvokļu mājās, dzīvokļu īpašniekiem ir nepieciešama koplietošanas teritorija – spēļu laukumi bērniem, atpūtas vietas, automašīnu novietnes laukumi, ko viņi reāli izmanto un no 2002.gada 1.janvāra par saviem līdzekļiem uzkopj, tāpēc pašvaldības uzņēmums “Jumis” izstrādāja nolikumu par sētnieku darbu,” skaidro izpilddirektors. Viņš uzskata, ka sētnieku attieksme pret pienākumiem ir dažāda, bet jaunievedums sabiedrībā vienmēr izraisa rezonansi.
VARAM šobrīd izstrādā apsaimniekošanas metodisko kārtību, bet normatīvs nevar regulēt īpašuma attiecības starp pašvaldību un namīpašnieku, kā arī nevar noteikt pašvaldību pilnvaras – izdot saistošus noteikumus.
“Likums “Par pašvaldībām” nosaka, ka pašvaldībai ir jāgādā par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, bet pastāvīgo funkciju izpilde jāfinansē no attiecīgās pašvaldības budžeta. Ja šāda kārtība pašvaldībām nav pieņemama, tad tikai Saeima var to mainīt, izdarot grozījumus likumā “Par pašvaldībām”,” norāda E.Reinberga.
