Rajona pašvaldību vadītājus neapmierina projekta “Pašvaldību vienotā informācijas sistēma” gaita.
Rajona pašvaldību vadītājus neapmierina projekta “Pašvaldību vienotā informācijas sistēma” gaita.
Programmatūru vienotās informācijas sistēmas izveidei izstrādā divas firmas. Tas nozīmē, ka šobrīd tērē līdzekļus divu dažādu programmatūru izveidei, lai gan varētu apvienot spēkus, radot vienu kvalitatīvu programmu.
“Uzskatu, ka mazajām pašvaldībām, kāds ir arī Galgauskas pagasts, īpašas nepieciešamības pēc liela informācijas apjoma nav. Pirmām kārtām tas ir ekonomisku apsvērumu dēļ. Lai pagasta padomē šī sistēma darbotos, mēnesī man nepieciešami apmēram 140 lati, bet pagastam tā ir alga diviem bezdarbniekiem. Par jaunievedumu varētu sākt domāt tad, ja pašvaldības sniegto pakalpojumu apjoms būtu lielāks, ” spriež Galgauskas pagasta padomes priekšsēdētāja Irēna Biezā.
Priekšsēdētāja bilst, ka par tādu naudu ir gatava kājām uz Rīgu aiziet pēc nepieciešamās informācijas.
“Vienotās informācijas sistēmas ieviešana izmaksā pārāk dārgi. Mums internets darbojas ar iezvanpieeju, par to jāmaksā vēl atsevišķi, tāpēc domāju, ka Galgauskas pagastā jauno programmatūru nepielietosim. Diemžēl līdz Galgauskas pagastam vēl nav atbraucis arī neviens firmas pārstāvis,” pārliecināta pašvaldības vadītāja.
Līdzīgās domās ir arī Rankas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Antaņevičs.
“Pašvaldībām vajadzētu būt saistītām vienotā informācijas tīklā, tikai šis projekts pašvaldībām ir pārāk dārgs, tāpēc vajadzētu rast tādu firmu, kas šo projektu īsteno lētāk. Esmu dzirdējis, ka, piemēram, “Lattelekom” vienotās informācijas tīklu izveido ievērojami lētāk nekā firma SIA “Telia – Latvija”. Par summu, ko Rankas pagasta pašvaldībai vajadzēs maksāt katru mēnesi par jauno sistēmu, es 15 cilvēkiem varu samaksāt garantēto iztikas minimumu. Valdībai ir viegli pateikt – pašvaldībām to vajag, bet kur paliek līdzfinansējums?” saka J.Antaņevičs.
Vairāki pašvaldību vadītāji izteikuši domu, ka projektu kopumā vajadzētu apturēt līdz laikam, kamēr noslēgsies administratīvā reforma, lai atsevišķām pašvaldībām, kas nākotnē gatavojas apvienoties novados, nevajadzētu tērēt līdzekļus sistēmai, ko nākotnē atkal nāksies pārveidot.
“Šis ir kārtējais piemērs tam, ka valdība nekonsultējas un nerēķinās ar vietējo pašvaldību viedokli. Atbrauc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters un neļauj uzdot nevienu jautājumu, bet Rīgā ziņo, ka viss ir kārtībā,” saka I.Biezā.
Savukārt Vidzemes informāciju tehnoloģiju speciālisti pārliecinājušies, ka kopumā reģionā katrā pašvaldībā lieto atšķirīgu datortehniku, dažādas programmas un sistēmas, tāpēc “Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas” projekta ieviešana notiek gausi un komplicēti.
