Sen zinām, ka dziesma un deja iet roku rokā, tāpēc nepārsteidz, ka talantīgā dejotāja Anna un skanīgais dziedātājs Arvīds Paipals sader kā cimds ar roku. Viņi laulībā ir 55 gadus un nosvinējuši Smaragda kāzas. Šis ir laiks, kad ļauties relaksācijai, izbaudīt apmierinātību un izdevušos laulību, atcerēties kopā piedzīvoto. “Nemaz neliekas, ka tik daudzi gadi pagājuši. Laiks ir aizskrējis vēja spārniem. Nereti paziņas, sastopot uz ielas, jautā, cik man vēl ir atlicis līdz pensijai. Atzīstos, ka jau sen esmu pensionārs,” stāsta A.Paipals.
Strēlnieks iešauj mīlas bultu Vērsim
Kad Arvīds pēc armijas ieradās Gulbenē, Anna dzīvoja netālu no “elektrotīkliem”, kur viņš strādāja. A.Paipala kolēģe Mirdza Kučere bija koncertmeistare deju kolektīvam, kurā dejoja Anna. “Mirdza mani aicināja dejot, tāpēc devos līdzi uz mēģinājumu. Anna nebija mana partnere, bet viņa man uzreiz iepatikās un iekrita sirdī,” atklāj Arvīds. “Viņam gan bija vēlēšanās ar mani dejot,” iestarpina Anna. Liktenis bija lēmis, ka jaunie cilvēki ātri vien satuvinājās. Kad deju kolektīvs ar koncertu aizbrauca uz Alsviķiem, kas arī tolaik bija Gulbenes rajonā, pēc koncerta bija saviesīgā daļa. Pēc tās Anna un Arvīds brauca uz Gulbeni kā pāris.
“Jaunība ir jaunība, bet svarīgi ir otru saprast. Neatceros, ka mums kopdzīves gados būtu bijis kāds konflikts, lai rastos doma – tās ir beigas. Protams, gadās, ka aizeju uz otru istabu. Tomēr jāatzīst – esmu pielaidīgāks. Anna ātrāk uzkarst, bet uzskatu – labāk to uztvert mierīgi,” secina Arvīds.
Anna spriež, ka pamatota varētu būt atziņa – svarīga ir saderība, ko lielā mērā ietekmē katra cilvēka dzimšanas laiks. Viņa dzimusi 1.maijā, Arvīds – 1.decembrī. “Es esmu Strēlnieks, viņa ir Vērsis,” precizē A.Paipals. Abām horoskopa zīmēm ir diezgan atšķirīgi raksturi. Toties Strēlniekam piemīt lieliska spēja pielāgoties apstākļiem, turklāt pār abiem valdošās planētas ir labvēlīgas un savstarpēji saderīgas – Venera un Jupiters.
Divatā aizdejo līdz līksmām kāzām
“Kad no izsūtījuma Sibīrijā Gulbenē ieradās baletdejotāja Marta Baumane, kuru politisko uzskatu dēļ nevēlējās pieņemt Rīgā, viņa te organizēja bērnu baleta grupu, ko gribēja papildināt ar dažiem pieaugušiem dejotājiem. Viņa vēroja mūsu kolektīva dejotājus un uzaicināja mani piedalīties mazo dejotāju priekšnesumu sagatavošanā. Kopā ar Oļegu dejoju Štrausa valsi “Pie zilās Donavas” un ungāru deju “Tarantella”,” stāsta Anna. Par M.Baumani viņas 100 gadu jubilejā ir izdota grāmata, kurā redzama arī Annas fotogrāfija dejā un var lasīt viņas atmiņas par mākslinieci.
Kolektīvā Arvīds nedejoja ilgi, jo viņam vairāk patika volejbols. Bet apmēram gadu pēc iepazīšanās tika svinētas Annas un Arvīda kāzas. “Sarakstījāmies Gulbenes dzimtsarakstu nodaļā, kas toreiz atradās Ozolu ielā, kur tagad ir grāmatu veikals. Pēc tam svinības bija Zeltiņu pagastā, kur ir manu vecāku mājas. Bija apmēram 60 kāzu viesi. Mūsu rados visi ir muzikāli – spēlē vijoli, cītaru, sit bungas – lauku kapela gatava, tāpēc citi muzikanti nebija jāmeklē,” stāsta A.Paipals. “Dejojām un dziedājām, jo rados visi ir labi dziedātāji. Līksmība valda arī bez alkohola lietošanas,” papildina Anna un uzsver, ka Dievs devis kolosālu vīru – Arvīdu.
Litenes meitene un Zeltiņu puisis
Anna dzimusi Stāmerienā. “Bijām astoņas māsas, es esmu otra jaunākā. Tētis Jānis ar mammu Jevdokiju ulmaņlaikos nopirka 18 hektārus zemes Litenē, uzcēla māju un saimniecības ēkas. Tur mūsu ģimene dzīvoja līdz padomju varas gadiem. Savulaik tēvs bija mācītāja palīgs Pitalovas baznīcā, bet tika ievēlēts par kolhoza “Jaunais ceļš” priekšsēdētāju, lai gan viņam bija tikai pamatskolas izglītība. Tolaik šai izglītībai bija liela vērtība. Tā viņš kolhozā nostrādāja līdz pensijai,” atceras A.Paipala.
Viņa uzrakstījusi savas dzīves stāstu, lai tas būtu zināms mazmeitām. Anna mudina arī vīru to darīt, bet pagaidām tas nav tapis. “Mani vecāki pirmās brīvvalsts laikā bija jaunsaimnieki, kam bija 14 hektāri zemes. 1935.gadā tēvs Jānis uzcēla ļoti skaistu māju, kura vairs redzama tikai fotogrāfijā. Kolhoza gados tēvs bija brigadieris, mamma Emma – laukstrādniece. Zeltiņos dzīvoju līdz septiņgadīgās skolas beigšanai. Pēc tam mācījos Alūksnes vidusskolā. Ģimenē esam trīs brāļi, es esmu jaunākais,” stāsta Arvīds. Viņš atzīst, ka tieši vecākajam brālim var pateikties, ka pēc armijas pārcēlās uz Gulbeni un sāka darbu “elektrotīklos”, kur jau strādāja brālis. Turklāt A.Paipals neklātienē mācījās Rīgas elektromehānikas tehnikumā.
Prot gan strādāt, gan kopā atpūsties
Pēc Litenes pamatskolas un Gulbenes vidusskolas beigšanas Anna Rīgas kooperatīvajā tehnikumā apguva prečzinību un sāka darbu Gulbenes universālveikalā, kur bija atbildīga par šūto apģērbu un apavu preču grupu. “Tolaik nebija preču pārpilnības kā tagad. Tirgojām Latvijā ražotus apģērbus un apavus, turklāt ļoti sekoju to kvalitātei. Brāķēju un sūtīju atpakaļ preces piegādātājiem, ja tām bija defekti, pat piestādīju soda naudas. Reti kur to darīja, tāpēc manu darbu atzinīgi novērtēja – apbalvoja ar ordeni “Goda Zīme”,” atceras A.Paipala. Viņa pati bija arī modele, kad Gulbenes kultūras namā organizēja Latvijā ražoto apģērbu un apavu demonstrējumus. Tā kā Anna bija teicama darbiniece, viņa kļuva par Latvijas Patērētāju biedrību savienības valdes Tirdzniecības daļas vecāko prečzini. Šajā vietā viņa nostrādāja līdz pensijai. A.Paipala uzsver, ka tolaik labākajiem darbiniekiem tika piešķirti dzīvokļi. Sākumā tas bija Rīgas ielā, pēc tam – Gaitnieku ielā, kur Anna ar Arvīdu dzīvo joprojām.
“Talantīgs, vispusīgs, uzticīgs. Visu mūžu strādājis par elektriķi un aktīvi iesaistījies pašdarbībā. Jau dienot armijā Tālajos Austrumos, Habarovskas apgabalā, Arvīds aicināja latviešu puišus dziedāt,” vīru slavē Anna. Arvīds atzīst, ka dziedāšana ir viņa hobijs kopš bērnības. “Armijā bijām liela grupa no Latvijas, izveidojām ansambli un apguvām latviešu dziesmas trīsbalsīgi, lai piedalītos konkursā. Tiesa, dziesmu tekstus vajadzēja atstāstīt krieviski, lai žūrija saprastu. Dziedājām “Jauna meiča silā gāja avenītes plūkt…”, otra bija “Dziesma par Splitu”. Tikām atzinīgi novērtēti un izvirzīti uz Habarovskas apgabala konkursu,” atceras A.Paipals.
Arvīds joko, ka ir tikpat vecs kā “Latvenergo” – tāpat kā uzņēmums dzimis 1939.gada decembrī. 37 gadus viņš uzņēmumā strādājis par vecāko operatīvo dispečeru. Sākot darbu Gulbenes “elektrotīklos”, Arvīds organizēja vīru ansambli un dziedāja tajā deviņus gadus. Pēc tam viņš bija Gulbenes kultūras nama vīru ansambļa “Namejs” dalībnieks, dziedāja vēl pensijas gados. “Tā bija iespēja mums abiem iesaistīties dažādos sabiedriskos pasākumos. Vienmēr esam bijuši aizņemti ne tikai darbā,” atzīst Anna. Arvīds piebilst, ka iesaistīšanās pašdarbībā dod iespēju sevi pilnveidot, radīt prieku gan sev, gan arī citiem.
Dienas paiet ātri
“Gribu uzsvērt Arvīda pedantisko kārtības mīlestību. Mājas remontus veic pats, iztīra katru stūrīti. Pat dārza darbus neuztic tehnikai, ar lāpstu visu uzrok. Viņam netrūkst darba piedāvājumu arī pēc aiziešanas pensijā. Vēl nesen SIA “Vidzemes būvnieks” slēdza līgumu ar Arvīdu par elektroinstalācijas ierīkošanu Gulbenes vidusskolas internātā, viņš arī gādāja par apgaismojumu Preiļu novada estrādē,” stāsta Anna.
Savukārt viņa pēdējos gados vairāk pievērsusies mājsaimniecībai. “Divas reizes dienā izstaigāju veikalus, lai būtu kustības. Taču pārtikas produktus iegādājos tikai Zaļajā tirdziņā un ceturtdienu vakaru tirdziņos, bet veikalu piedāvājumam pievēršu maz uzmanības. Mājās virtuvē ir daudz darāmā, lai sagādātu veselīgas maltītes, un dienas paiet ātri,” saka A.Paipala.
Visi dārzeņi un saknes, kā arī tomāti, ogas un āboli, kam pagājušajā vasarā bija bagāta raža, ir pašu izaudzēti. Salasītas ir arī meža ogas, bet sēņu gan sausuma dēļ ir mazāk. “Zeltiņos lauku mājas bija meža ielokā, tāpēc tur labi zinu ogu un sēņu vietas, vienmēr braucam turp,” norāda Arvīds.
“Mums ir ļoti mīļa meita Jolanta un gudrs, izdarīgs znots Guntars, divas jaukas mazmeitas – Kristīne un Alise,” neslēpj prieku Anna. Arvīds papildina, ka Jolanta strādā kopā ar vīru – zvērinātu advokātu. Kristīne ir Eiropas Savienības ekspertu grupas vadītāja tieslietās un pašlaik darba pienākumus veic Uzbekistānā, bet Alise ir mārketinga menedžere Igaunijas firmas Rīgas filiālē. Pašlaik viņa ir devusies uz Portugāli, kur paredzēts uzsākt firmas darbību.
