Padomā daudz darāmā.
Padomā daudz darāmā
Sevi salīdzinu ar daudzbērnu māti, jo tad, kad ir trīs – tas nozīmē daudz. Vispirms tapa romāns “Dālderkalnā”, kas lielā mērā popularitāti vismaz vietējo lasītāju vidū ieguva nosaukuma dēļ. Vērtējumam esmu nosūtījusi otru romānu “Apsēstība”. Šādu nosaukumu izvēlējos tāpēc, ka pirmā veiksme manī ir radījusi apsēstību uz rakstīšanu. Tā nosaukums pilnībā atklāj manu būtību. Iecerēts arī trešais romāns, kas stāstīs par mediķiem. Tās nosaukums būs “Tikai cilvēki”, jo vienalga, kādas profesijas pārstāvji mēs katrs būtu, visi esam tikai cilvēki.
Bijušā nebijušas kombinācijas
Mans pirmais romāns “Dālderkalnā” ir bijušā nebijušas kombinācijas, kas, apvienotas vienā veselumā, cēla manu pašapziņu, ko uzskatu par personīgo ieguvumu. Ir pagājis gads, kopš šis romāns nonāca pie lasītājiem, tāpēc man bija iespējams vērot, kā veidojas to zemnieku dzīve, kuru prototipus izmantoju grāmatā. Diemžēl – viss kļuvis sliktāk, tomēr viņu fanātisms nav mazinājies. Cilvēki cer un gaida, ka viss vēl var būt un būs labi, jo mēs zinām, ka pēdējā mirst cerība. Esmu kā mēma skatītāja tam, kas notiek ar cilvēkiem.
Mans spēks ir ģimene
Arī savu vīru Reini Bērziņu aizvirzīju pa medicīnas ceļu. 1967.gadā viņš beidza Medicīnas akadēmiju un sāka strādāt par rentgenologu. Kad mācījos Ļeņingradas Medicīnas institūtā un apguvu bērnu ārstei vajadzīgās zināšanas, 19.janvārī piedzima jaunākā meita Arta, kas tagad strādā par medicīnas māsu. Pirms vairāk nekā
15 gadiem Medicīnas akadēmiju absolvēja arī vecākā meita Dace, kas Tirzā vada ģimenes ārsta praksi. Man ir četri mazbērni. Varu teikt, ka mans spēks ir mana ģimene.
Dzīvē atkārtot var visu
Uzskatu, ka visu var atkārtot, tikai dzīvi ne. Tomēr, ja mums kāds dotu arī šādu fantastisku iespēju, vai mēs rīkotos citādāk? Esmu pārliecināta, ka nedarītu, jo mācāmies tikai no savām kļūdām. Saprotu, ka arī padarītu par nedarītu vairs nevar padarīt. Dzīve vienmēr man atmaksājusi par visu. Ar ziediem, ar atzinību, ar labiem cilvēkiem apkārt, tāpēc tad, kad rakstu autogrāfus, šos brīžus salīdzinu ar pirmo mīlestību.
Atziņas rada dzīve
Strādājot pie grāmatām, esmu sapratusi, ka atziņas rada dzīve. Piemēram, par to, ka vecam cilvēkam nav nekā ļaunāka par vientulību, ka viss, kas dzīvē viegli nāk, arī viegli aiziet, ka mēs, sievietes, dažkārt skrienam kā tauriņi uz gaismu, ka dzīve var būt interesanta arī tad, kad tā plūst mums garām, ka galvenais nav atzīmes, bet galvenais ir dzīves skola, ka ikvienam darbam jāizlūdzas svētība.
