Gluži kā lapa, kas nejauši iekritusi ūdenī, ir Kipra Vidusjūrā. Tā ir saules, vētru, vēstures un leģendu sala.
Gluži kā lapa, kas nejauši iekritusi ūdenī, ir Kipra Vidusjūrā. Tā ir saules, vētru, vēstures un leģendu sala. Auglīgas augsnes un skaistu priežu apauguši kalni ved līdz briljanttīrai jūrai. Bizantijas laika pilis, baznīcas un senatnīgi klosteri. Gulbenieši Tamāra un Arnis Brieži ļāvās šīs salas vilinājumam astoņas dienas.
Augustā viņi devās uz Kipru, lai apciemotu meitu Diānu, kas kopā ar ģimeni – vīru un nepilnus divus gadus veco dēliņu Daniēlu – dzīvo Limasolā – otrajā lielākajā Kipras pilsētā. Diāna tur strādā, mazais Daniēls apmeklē bērnudārzu. Tālajā un svešajā zemē ar dzīvi viņi ir apmierināti, ir saules lutināti, un, kā saka Tamāra, par pārmaiņām visvairāk priecājas tieši Daniēls, kas ar bērnudārza audzinātājām sarunājas angļu un grieķu valodā.
Bērnudārzs – bērnu paradīze
“Tas ir privātais bērnudārzs, aprīkojums ir Eiropas līmenī. Tur nodrošina angļu un grieķu valodas apmācību, ir baleta studija. Grupiņā ir 15 bērni, ar viņiem darbojas četras audzinātājas. Plaša un krāšņa ir bērnudārza teritorija. Man šķiet, ka tā varētu būt bērnu paradīze. Arī pilsētā viss pielāgots, lai bērns varētu izjust bērnības priekus – aprīkotas pludmales, akvaparki. No sākuma baidījos, kā Daniēls aklimatizēsies. Pagājis krietns laiks, bet viņš nav raudājis un sūdzējies,” saka T.Briede.
Lai arī ceļojuma galvenais mērķis bija viesoties pie meitas, dažas dienas viņi kopā izbaudīja salas valdzinājumu.
Siltums liek aizmirst visas problēmas
Kipra ir trešā lielākā Vidusjūras sala aiz Sardīnijas un Sicīlijas. Valstī 80 procenti ir grieķi, 18 procenti – turki. Tamāra atzīst, ka Kipra ir leģendu zeme, kuras 10 000 gadu vēsture ir pieredzējusi dažādas civilizācijas. Kipra apvieno Eiropas moderno kultūru ar senatnes valdzinājumu. Tīras, zilas pludmales, priežu mežiem noauguši kalni, olīvkoku dārzi, citronu audzes, antīkās drupas un pieminekļi. “Šī ir vieta, kur saules siltums un cilvēku viesmīlība liek aizmirst par visām rūpēm. Kipra ir vīna un mīlestības zeme. Tieši šeit, kā vēsta teika, no jūras putām izkāpa Afrodīte, mīlestības un skaistuma dieviete,” saka Tamāra.
Kipra ir pārpilna ar kolorītiem kontrastiem – jūru un neauglīgu augsni, mutuļojošām pilsētām un mierīgām lauku sētām. Mazi tradicionālie veikali blakus mūsdienīgiem tirdzniecības centriem, jaunās kafejnīcas spilgti kontrastē ar ielas tirgoņiem, kas pārdod konditorejas izstrādājumus.
Valsts galvaspilsēta – Nikosija – ir viena no pasaules senākajām pilsētām. Saglabājusies vecpilsēta, pilsētas mūri, bastioni un masīvi vārti. Limasola ir liels rūpniecisks centrs, šeit atrodas milzīga osta. Tā ir bijusī Kipras galvaspilsēta. Šeit ir saglabājusies pils, kurā kāzas svinēja Ričards Lauvassirds. Limasola ir pazīstama ar turku pirtīm, pilsētas parku, vīna svētkiem un pludmalēm ar tumšajām smiltīm un oļiem.
Tamāra kopā ar ģimeni devās uz Trodas pilsētu, uz Olimpus kalnu, kas ir gandrīz 2000 metru augsts. Bija karsts, +40 grādi, bet pie jūras karsto gaisu nejūt. “Es dievinu jūras sāļo vēju. Saule no 11.00 līdz 15.00 ir karsta un bīstama, šajā laikā neiesaka uzturēties atklātā saulē. Mēs gan to neievērojām, bet saules karstumu nemaz nejutām,” atminas Tamāra.
Cilvēki paslinki, bet zādzību nav
Pirmie iedzīvotāji uz salas nonāca jau 7000.gadā pirms mūsu ēras. Svarīgs notikums bija grieķu kolonizatoru ierašanās 12. līdz 11.gs pirms mūsu ēras, atvedot uz salu valodu, kultūru, reliģiju un tradīcijas. Pār salu valdīja gan ēģiptieši, gan persieši, gan asīrieši. 1960.gadā Kipra ieguva neatkarību. 1973. gadā iebruka turki, līdz pat mūsdienām salas ziemeļu daļa pieder turkiem.
“Labklājības līmenis Kiprā ir kā Grieķijā. Cenas precēm, salīdzinot ar Latviju, ir apmēram 20 procentus augstākas. Attiecīgi arī algas ir lielākas. Kiprietim minimālā alga ir 500 latu mēnesī. Dzirdēju, ka tauta esot paslinka, bet zādzību nav. Automašīnas neaizslēdz, neuztraucoties, ka kādam garnadzim to var ievajadzēties,” redzētajā dalās Tamāra.
Ceļu kvalitāte ir ļoti laba, kalnos asfaltētas pat vismazākās taciņas. Asfalta segums labi saglabājas pateicīgā klimata dēļ. Cilvēki ir laipni, arī pret svešiniekiem.
“Ēdām galvenokārt mājās. Sestdienās Limasolā ir milzīgs tirgus, izvēle ir liela. Var nopirkt dažādus dārzeņus un augļus. Cenas tirgū ir lētākas nekā šeit, Latvijā. Vīnogulāji, mandarīni, granātkoki, apelsīnkoki aug arī pilsētā, privātmājās terases ir apaudzētas ar vīnogulājiem, ogu ķekari karājas, un tā vien gribas tos noplūkt. Augļiem ir cita garša, tie ir daudz saldāki. Tur ir milzīgas olīvu plantācijas. Augustā vēl nebija sezona, tās nebija nogatavojušās. Olīvas pievieno lielākajai daļai ēdienu, tās ir gardas un veselīgas. Ēdienus pārsvarā gatavo tikai ar olīveļļu. Atklāti sakot, Kiprā ēdiens ir diezgan vienkāršs, es par to sajūsmā nebiju. Daudz izstrādājumu, kas līdzīgi čeburekiem – gaļa, mīkla – ir stipri un piparoti. Pārsvarā viņi uzturā lieto jēra gaļu, bet zivis gan veikalos, gan tirgos ir dārgas,” saka Tamāra.
Šķiet, esmu bijusi pasakā
“Vislielākā paradīze ir jūra, ūdens temperatūra ir 24 grādi. Ūdens ir ļoti sāļš. Cilvēki peld ar akvalangiem un pēta zivis. Redzēju, kā citi bija ar žebērkļiem nodūruši astoņkājus,” saka Tamāra.
Kiprā ir interesanta nodokļu sistēma. Kipras funts vērtībā ir līdzīgs Latvijas latam. Ja alga ir līdz 10 000 funtiem gadā, tad nodokļi no šādas algas netiek iekasēti. Tikai tad, ja alga ir lielāka, aprēķina nodokļus.
Kad Tamāras meita iebrauca Kiprā, mazo Daniēlu potēja pret meningītu. Viena pote maksāja 40 latus.
Kristieši ar musulmaņiem satiek labi. Daudz ir arī krievvalodīgo, arī daudzi pārdevēji prot krievu valodu.
“Limasolā gar jūras krastu ir apmēram piecus kilometrus gara promenāde – palmu aleja. Vakaros tā ir izgaismota, tur notiek “tusiņi” – vietējie cep desiņas, spēlē šahu. Vakara dzīve notiek šajā palmu alejā. Atceroties šīs astoņas dienas, man šķiet, ka esmu bijusi pasakā,” saka Tamāra.
***
Fakti
– Valsts: Kipra.
– Platība: 9251 kvadrātkilometri.
– Iedzīvotāju skaits: 689 471.
– Galvaspilsēta: Nikosija.
– Klimats: Silts un vienmērīgs visu gadu. Vidējā jūlija temperatūra ir +25; +35 grādi. Gadā ir 320 saulainas dienas, nokrišņi pārsvarā ir ziemā. Peldēšanās sezona ir gandrīz visu gadu.
– Valūta: 1 kipras funts ir apmēram 0,97 lati.
– Oficiālā valoda: grieķu.
– Reliģija: Grieķu pareizticīgie (80 %), katoļi (26 %).
– Laiks: Valsts atrodas mūsu laika zonā.
– Nacionālā virtuve: Iecienīta ir gaļa, kuru pārsvarā cep uz oglēm, arī siera ēdieni. No saldumiem piedāvā zaļos grieķu riekstus ar sīrupu, halvu no mannas graudiem un riekstiem. Izcili ir sarkanie un baltie Kipras vīni.
