Vietējiem medus ražotājiem, kas sarūpē vienu ceturto daļu no Latvijā gadā ievāktā medus, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojam jāiesniedz prasība samazināt importētās produkcijas apjomu.
Vietējiem medus ražotājiem, kas sarūpē vienu ceturto daļu no Latvijā gadā ievāktā medus, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojam jāiesniedz prasība samazināt importētās produkcijas apjomu. Tas jādara neatkarīgi no piederības Latvijas Biškopības biedrībai (LBB).
“LBB arī apkopojusi ziņas par medus ražošanu, bet padomes lēmums nosaka, ka šī informācija nav izpaužama, tādēļ pretdempinga pasākumiem to izmantot nevar. Tāpēc lūdzu biškopjus, kuri domā, ka importa medus rada zaudējumus, sniegt vajadzīgo informāciju un to apstiprināt ar parakstu,” aicina LBB Gulbenes rajona nodaļas vadītājs Armands Galviņš.
LBB padome pieņēma lēmumu sākt pretdempinga (preču pārdošana tirgū par mākslīgi paaugstinātām cenām) pasākumus, lai samazinātu importētā medus daudzumu, kas rada zaudējumus Latvijas biškopjiem, jo to ieved un realizē par zemām cenām.
Nav saistīti ar importa darījumiem
Par sevi ziņas jāsniedz tiem vietējiem medus ražotājiem, kas nav saistīti ar eksporta un importa darījumiem. A.Galviņš uzskata, ka Latvijas vietējiem preču ražotājiem, iekļaujoties starptautiskajā tirdzniecības apritē, ir kļuvusi aktuāla atsevišķu iekšējā tirgus aizsardzības jautājumu regulēšana, kā to, piemēram, apliecina “cūkgaļas ražotāju lieta” 1999.gada sākumā.
Stājoties spēkā likumam “Par iekšējā tirgus aizsardzību”, Antidempinga likumam, kā arī likumam “Par aizsardzību pret subsidēto importu”, Latvijas vietējo preču ražotāji guvuši iespēju administratīvi aizstāvēt intereses.
Ja rada zaudējumu draudus
“Biteniekiem par savu interešu ievērošanu jāiestājas, ja importēto preču apjoms vietējiem ražotājiem nodara būtiskus zaudējumus vai rada draudus. Ja eksportētājvalstī tieši vai netieši piešķirta valsts subsīdija tādas preces ražošanai un eksportēšanai, kuras izlaišana brīvā apgrozījumā Latvijā liek ciest vietējam ražotājam,” spriež A. Galviņš.
Tiesības jāaizstāv
Lai ne tikai bitenieki, bet arī citi Latvijas preču ražotāji aizstāvētu savas tiesības, viņiem likumā noteiktajā kārtībā jāvēršas Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojā, kas izlems, vai sākt pārbaudes.
Jāievēro, ka, lai darbotos vietējo ražotāju vārdā, tam nepieciešamas kvalificētas Latvijas vietējo ražotāju pārstāvības tiesības vai pilnvarojums, piemēram, dempinga gadījumā tiem, kas atbalsta iesniegumu, ir jāražo ne mazāk par 25 procentiem no kopējā līdzīgu preču apjoma.
“Ja konstatē apstākļu atbilstību likumā noteiktajiem gadījumiem, tad ievieš pasākumus, kas importa precēm uz laiku nosaka nodarītajiem zaudējumiem proporcionālus papildu maksājumus. Padarot šīs preces cenas ziņā mazāk konkurētspējīgas, Latvijas vietējie ražotāji var panākt ārvalstu eksportētāju preču importa samazināšanos,” Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja norādes skaidro A.Galviņš. Iekšējā tirgus aizsardzība ir komplicēta. “Mums ir būtiski saņemt konsultācijas un ieteikumus par iekšējā tirgus aizsardzību, jo tas skar kopīgās intereses – nepieļaut iekšējā tirgū pārmērīgas mākslīgi radītas svārstības,” saka A.Galviņš.
Fakti
Neieciešamo ziņu saturs, kas jāsniedz:
bitenieka vārds, uzvārds, personas kods, adrese un telefona numurs,
medus ražotāja nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs, telefona numurs,
2001.gadā saražotās produkcijas daudzums kilogramos (neatkarīgi no realizētā apjoma).
Ziņas sniedz individuālie ražotāji vai SIA, zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar biškopību, kā arī kooperatīvie medus, bišu maizes un ziedputekšņu ražotāji.
