Valodnieki mudina saglabāt vietvārdu daudzveidību, jo ir ļoti būtiski apzināt neparastos vietvārdus, pierakstīt tos, lai tie neiet zudībā. Krāšņu, interesantu un savdabīgu vietvārdu netrūkst arī Gulbenes novadā.
“Gaujas” stūris – zīmīga vieta pilsētā
Katrs vietvārds slēpj sevī kādu stāstu. Piemēram, pilsētā ir Makša trīsstūris, tur kādreiz esot bijusi čigānbarona Makša (īstajā vārdā Jūlijs Burkevičs) māja, Aizkapi – apdzīvots privātmāju mikrorajons aiz kapiem, Ievugrava – iespējams, šāds nosaukums esot radies, jo tā atrodas Krustalīces krastos, arī “Gaujas” stūris, ar ko domāta ēka Gulbenē, kurā jau daudzus gadus atrodas veikals “Gauja”. Savulaik šī ir bijusi zīmīga vieta pilsētā. Vēsturnieks Anatolijs Savickis stāsta, ka pirms Otrā pasaules kara “Gaujas” stūra ēkā atradās Lauksaimniecības ekonomiskās sabiedrības “Gauja” veikals. Tieši no šī veikala nosaukuma arī radies vietvārds “Gaujas” stūris. Viņš stāsta, ka šī sabiedrība izveidota 1924.gadā ar mērķi sekmēt savu biedru saimniecību attīstību un sniegt tiem iespēju iegūt vajadzīgās zināšanas lauksaimniecības dažādās nozarēs. Izvirzīto mērķu sasniegšanai sabiedrībai bija tiesības uzturēt un izsūtīt pēc biedru lūguma instruktorus piensaimniecībā, biškopībā, dārzkopībā un lopkopībā, kā arī citās lauksaimniecības nozarēs; izdot lauksaimniecības laikrakstus, grāmatas un brošūras. Turklāt sabiedrība varēja ierīkot un uzturēt noliktavas visu lauksaimniecībā vajadzīgo priekšmetu pirkšanai un pārdošanai, atvērt veikalus dažādu lauksaimniecisku ražojumu pārdošanai, sarīkot lauksaimniecības priekšmetu izstādes, izmēģinājumu saimniecības un tā tālāk. Galvenais Lauksaimniecības ekonomiskās sabiedrības “Gauja” kantoris atradās Rīgā, bet nodaļas tika izveidotas Gulbenē, Siguldā, Inčukalnā, Skrīveros un Lielvārdē.
Silamači un Silmači
Druvēniete Jolanta Zirne, kura pēc profesijas ir latviešu valodas skolotāja, stāsta, kādi interesanti vietvārdi ir sastopami viņas pusē. Piemēram, Mežlaskumi, Tīrumlaskumi, tie ir neparasti savdabīgi mājas vārdi. Tocups, Piparups – neparastas upes, Mežkleivas un Tīrumkleivas. Viņa uzsver, ka Druvienas pusē neparastos vietvārdus ir saglabājis Jānis Poruks. Poruka daiļradē ir pieminēti daudzi Druvienas vietvārdi, piemēram, tādi kā Dravnieki, Kleivas, Laskumi, Silamači. Un tieši no Druvienas nāk arī slavenais nosaukums Silmači. J.Zirne stāsta, kā tas ir izcēlies un nokļuvis Rūdolfa Blaumaņa daiļradē. “Druvienā bija vīrietis Mačs, kuram bija silā mājas, un Jānis Poruks savā daiļradē vienā no saviem tēlojumiem piemin šo nosaukumu Silamači,” zina teikt J.Zirne.
Savukārt Rūdolfs Blaumanis paņem šo nosaukumu Silamači no Poruka daiļrades, noņem “a” burtu – un sanāk Silmači.
Ļoti daudz vietvārdu ir Rankas pagastā. Piemēram, Gargroda – vieta Uriekstes upes krastā, robeža Lizuma un Rankas pagastam. Rankas bibliotēkā “Dzirkstele” noskaidroja, ka vairāki vietvārdi ir saistībā ar Gauju, piemēram, viensētas Gaujaslejas un Gaujasluķes, savukārt Rēveļi agrāk bija Gaujaslīči. Arī skrajciemi (ciemu klasifikācijas veids Latvijā, pie kura pieder ciemi ar skraju apbūvi) nosaukti savdabīgi, piemēram, Bierņi, Luķes, Plūkši, Saliņa, Sejatas, Sproģi.
Savukārt Lejasciemā ar vārdu Cūksmeceris tiek apzīmēts kāds mežs.
Reģistrē datubāzē
Atzīmējot Vietvārdu dienu, oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika akcijas “Vietvārdu talka” noslēguma pasākums, kurā tika cildināta vietvārdu raža un vietvārdiem krāšņākie novadi, arī Gulbenes novads.
“Vietvārdu talka”, kurā varēja piedalīties ikviens interesents, ir UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta rīkota akcija, kuras mērķis ir apzināt, pierakstīt un datubāzē reģistrēt vietējos vietvārdus, kas tiek lietoti patlaban vai ir lietoti agrāk. Ar iesniegtajiem vietvārdiem ikviens var iepazīties, reģistrējoties vietnē “www.vietvardi.lv” un iedvesmas gadījumā šo datubāzi papildināt arī ar sev zināmiem vai ģimenē lietotiem vietu nosaukumiem, kas turpmāk tiks izmantoti pētījumiem un iekļauti topošajos Latviešu valodas institūta “Latvijas vietvārdu vārdnīcas” sējumos.
