Mana ābele
Prātā nāk bērnība,
Kad rausos ābelē.
Puikas to varēja –
Jāprovē man!
Atnāca jaunība,
Glaudos pie ābeles…
Vējš pāri pārskrēja –
Šķiet – dziesma skan…
Dziesma par jaunību,
Kas dzīvi tālāk nes.
Ābele ziedēja –
Lai dziesma skan!
Tā mūžu nodzīvot,
Kā ziedos ābelei!
Tā draugi vēlēja,
Kad svētki man.
Nu – vēlā vakarā
Sēžu vēl nomodā,
Sajūtu ziedošu
Savējo ābeli –
Tādu, kā brīnumā –
Tuvumā man…
***
Ēteriski bāli tēli
Meklē sapņiem jaunu mēli.
Dzejai mute izkaltusi,
Tā tik nočukst klusi, klusi:
“Dusi, bālais sapni, dusi,
Nemodini dvēselīti!”
Bālie tēli pārtop cēli,
Dzejai atrod īsto mēli –
Nu to runās meitas, dēli…
Ai, cik cēli!
Ai, cik cēli!
