Mazmeitiņai
Tu kā maza princesīte,
Rūpju nastu nolikusi,
Dusi saldā miegā klusi.
Nedrīkst modināt!
Uzkrāj spēkus saules vārtos –
Sārtos, sārtos, neparastos,
Sapņu skavās lai nes tevi…
Nedrīkst modināt!
Tavas spožās, zilgās acis,
Kas tās devis tev – kas sacīs?
Kad tās atver, tās kā debess
Manī noraugās…
Tik – kad tavas lūpas klusi
Tā kā vēja pūsma glāsta,
Tās sāk runāt – stāsta, stāsta –
Tā kā pasakā…
Mana jaukā princesīte,
Kuplas cirtas izlaidusi,
Zilgās acis atvērusi,
Manī noraugās…
Caur tevi
Iet vasaras
Cita aiz citas,
Daudz vasaru gaidīts būs vēl…
Šis pavasar’s,
Saule kad silda,
Dos vasaru, Jāņos kas kvēl.
Lai līksmo
Šī vasara ziedos,
Lai līksmo
Sirds tavējā līdz!
Un debesis gaišumu iedos,
Caur tevi
Kas caurvijot stīdz…