Darbabiedri vēlāk sāka izturēties kā pret ģimeni.
Darbabiedri vēlāk sāka izturēties kā pret ģimeni
Ellai ir 27 gadi, viņa nav precējusies un jau piecus gadus dzīvo kopā ar draudzeni Intu. Viņas arī strādā kopā. Lai arī abas necenšas izrādīt, ka viņas saista kas vairāk nekā vienkārši draudzība, daudziem ir aizdomas, ka viņas ir mīļākās (tātad lezbietes).
Patiesībā viņas vienmēr ir kopā. Iepērkoties veikalā, pusdienojot, apmeklējot bibliotēku vai vakaros vedot ārā suni. Pilsētā abas jau gadiem ilgi aprunātas. Nu visiem apnicis mēles trīt. Arī Intas vecāki vairs neļaunojas, ka meita nedzīvo kopā ar viņiem privātmājā, bet privatizējusi atsevišķu dzīvokli, kurā mitinās kopā ar draudzeni Ellu. Reizēm abas brauc ciemos uz Ellas dzimto pilsētu pie viņas vecākiem. Tikai sākumā Inta kautrējās to darīt. Tagad Ellas vecāki pret draudzeni izturas kā pret otru meitu.
Kad viņas abas iet pa ielu
Garāmgājēji reizēm atskatās. Izbrīnā vai neērtībā. Kaut kas īpašs ir Ellā un Intā, kad viņas abas tā mierīgi un netverami peld pa ielu. It kā cita neviena apkārt nebūtu. Savstarpējās sarunas skan kā pieskāriens kristāla traukam. Liegi nošķind… Skatās viņas viena uz otru kā dziļumā. Un acīs ir reizē kaut kas silts un auksts. Un pieskārienos – kaut kas intīmāks, nekā varētu saistīt divas draudzenes.
“Patiesībā tagad ir vienalga, ko citi domā par mums. Vienkārši dzīvojam. Tāpat kā puķes, zāle, koki un sniegs. Viss elpo, mainās. Viss zūd un rodas no jauna. Gribas labi justies. Būt tur un ar tiem, ar ko ir labi. Tas arī viss,” saka Ella.
Ellai bija draugs, bet…
18 gadu vecumā Ellai bija galvu reibinoša mīlestība ar klasesbiedru Rūdi. Gandrīz vai nevainīgas attiecības, izņemot dažas bučas un dejas skolas ballēs. Kopā viņi darbojās skolas pašpārvaldē. Kopā reizēm pildīja mājasdarbus un gāja uz kino. Abi reizē laimīgi iestājās augstskolā. Tiesa, katrs savā. Ella kļuva par Medicīnas institūta studenti, bet Rūdis iekļuva arhitektos.
Pamazām Rūdis attālinājās no Ellas. Viņi vairs nesatikās. Drīz puisis satika citu brīnišķīgu meiteni un apprecēja. Likās, ka Ellas sirds tāpēc nav salauzta, tomēr viņai bija sāpīgi un nepatīkami izjust citu jaunekļu interesi par sevi. Viņa norobežojās no pretējā dzimuma uzmanības apliecinājumiem. Drīz neviens paziņa vairs neizrādīja erotisku vai seksuālu interesi par Ellu.
Viņa mācījās, mācījās un vēlreiz mācījās, un apspieda sevī jebkādas dzimumjūtas. Askētisms kļuva par Ellas dzīvesveidu. Viņa sapņoja savu turpmāko dzīvi veidot tā, lai neviens viņai nevarētu pieskarties. Ne fiziski, ne psihiski. Ella cerēja, ka, strādājot aptiekā, arī viņa pati pieskarsies tikai zālēm.
Darbā iepazinās ar Intu
Ella labi atceras, kā pirmoreiz satika Intu. Varbūt pat tā bija nepatika, ko viņa tajā brīdī izjuta. Svešās pilsētas aptiekas vadītāja iepazīstināja jauno darbinieci ar kolektīvu. Intas skatiens uzreiz “iekrita” Ellas domās un palika tur. Viņa gribēja to grūst projām, atbrīvoties, bet nevarēja. Kaut kas vilināja, pavēlēja un kaitināja.
Inta pirmā uzrunāja Ellu. Tās bija zāles, ko viņa lūdza padot no augšējā plaukta (Ella ir augumā garāka, arī sportiskāka). Un tad bija brīdis, kad abu rokas saskārās. Tikai sekundi tas ilga, bet likās mūžību. Vai Inta tīšām pieskārās? Ella pēc tam instinktīvi berzēja roku baltajā virsvalkā. It kā gribēdama nomazgāt. Bet nevarēja. Roka pulsēja. Ausīs džinkstēja. Bija kauns pašai no sevis.
Pamazām nepatika, mulsums pārgāja. Varbūt Ella pierada pie Intas? Viņa ļoti labi visu saprata. Ella zināja, ko jūt un domā darbabiedre. Un Inta visu saprata par Ellu. Viņa nesteidzās. Tā, dzīvojot zīmīgos acu skatienos, pagāja gads. Un tikai tad, kad Ella vairs nebaidījās pati no sevis, Inta uzdrošinājās uzaicināt viņu ciemos. Tikšanās notika privātmājā, kurā Inta tolaik dzīvoja kopā ar vecākiem. Ella palika pa nakti. Aizsākās divu sieviešu draudzība. Drīz abas nolēma dzīvot kopā pie Ellas. Vienistabas dzīvoklī.
Darbabiedri izturas saprotoši
Sākumā aptiekā dziļdomīgi klusēja vai kautrīgi nolaida acis, redzot, cik ļoti sadraudzējušās ir Ella un Inta. Vēlāk jau sāka pret abām izturēties kā pret ģimeni un tā arī iesauca draudzenes. Kad abas strīdējās, kolēģi to vērtēja nenopietni, sakot – tās jau tikai jūsu mīlas rotaļas, mēs tajās neiesaistāmies. Kad kolektīvam ir kopīgi pasākumi, Veco gadu pavadot vai izbraucot atpūsties pirtī, arī darbabiedreņu vīri respektē šo savādo divvienību un necenšas dancināt Ellu vai Intu. Šķiet, ka viņas apkārtējie uztver komplektā.
“Neviens, pat mamma, man nekad atklāti nav jautājusi, vai esmu lezbiete,” atzīstas Ella. Viņa atzīst, ka pati nezina atbildi. Vai tad starp viņu un Intu “nekas tāds” nav bijis? Protams, esot. Bet, pēc viņas domām, nekas nav absolūts.
“Domāju, ka mūsdienās starp daudzām meitenēm vai sievietēm ir bijuši erotiski kontakti. Vai vienmēr tas ir saistīts ar dzimumtieksmi? Nezinu. Varbūt drīzāk tā ir bēgšana no pasaules raupjuma. Vēlēšanās paslēpties. Kā strausam, kas galvu iebāž smiltīs un domā, ka ir neredzams. Es arī visu jaunību esmu gribējusi būt neredzama. Varbūt tie vienkārši ir mazvērtības kompleksi, nepareizas audzināšanas sekas vai pārlieku trauslas psihes izpausme? Laikam nekad to līdz galam nesapratīšu. Un kāpēc gan jāsaprot? Neko mainīt vairs nevar. Un arī negribu,” saka Ella.
Bet Inta? Ap viņu ir līdzīgi un reizē nav. Viņa bija tā, kas pirmā pamanīja Ellu un vēlējās ar viņu nodibināt īpašu draudzību. Un kas gan tur slikts? Viņas abas ir tik meitenīgas. Joprojām. Viņas abas ir patvērums viena otrai.
Psihologa komentārs
Protams, šeit ir runa par homoseksuālām attiecībām. Abām jaunajām sievietēm tās ir apzinātas, gribētas, vēlamas. Viņas nevienam netraucē, nevienu neapgrūtina ar savu izvēli. Sabiedrībai atliek akceptēt. Lai gan parasti divu sieviešu mīlestību apkārtējie uztver pat traģiskāk nekā vīriešu homoseksuālismu. Sieviete taču ir lemta bērnu radīšanai. Taču arī tai ir jābūt brīvai izvēlei. Mūsdienās ģimene tradicionālajā izpratnē ne visiem ir dzīves mērķis un jēga. Cilvēki lauž domāšanas stereotipus, lai klausītu savai iekšējai balsij un aicinājumam. Katrs vēlas kļūt laimīgs. Un katrs ir laimes cienīgs. Priecāsimies par tiem, kas ir pietiekami drosmīgi, lai dzīvotu saskaņā ar sevi, nevis pakļautos aizspriedumiem.
