Svētkos jārunā par mīlestību. Par to, ko tā dara ar cilvēku – kādos augstumos tā ceļ un kādos dziļumos iemet. Ja mīļotais cilvēks ir blakus, tad pat basketbola soda metieni padodas labāk.
Svētkos jārunā par mīlestību. Par to, ko tā dara ar cilvēku – kādos augstumos tā ceļ un kādos dziļumos iemet. Ja mīļotais cilvēks ir blakus, tad pat basketbola soda metieni padodas labāk. Kad mīļais cilvēks ir tālu, tad pat 20 īsziņas dienā jeb 600 īsziņas mēnesī ir nieks.
Gulbenietis Pāvels Veselovs Santu Rubeni ieraudzīja pirms diviem gadiem. Tepat pilsētas centrā – Gulbīšu parkā pie strūklakas. Kopš tās dienas viņi ir nešķirami.
– Kā sākās jūsu mīlas stāsts?
Santa: – Mēs ar māsīcu sēdējām uz viena soliņa Gulbīšu parkā pie strūklakas, viņš ar draugu – uz otra. Viņi savā starpā bija saderējuši, ka mani sauc Santa. Viņš jau to zināja, tādēļ bija pārliecināts, ka derībās nezaudēs. Pienāca abi puiši mums klāt un jautāja pēc mana vārda. Māsīca mani nodeva, to pasakot. Tā nu Pāvela draugs, zaudējot derībās, staigāja pa strūklakas ūdeni.
Pāvels: – Santu es jau sen biju pamanījis agrāk. Es tiešām viņas vārdu zināju, reiz “Dzirkstelē” bija viņas fotogrāfija un vārds. Nolēmu, ka pie strūklakas radusies laba situācija, lai iepazītos. Es nezinu, kā viss būtu izvērsies, ja Santa tiešām nebūtu apstiprinājusi, ka viņu sauc tieši tā. Māsīca mums neapzināti palīdzēja.
Santa: – Protams, arī es biju Pāvelu manījusi iepriekš. Kā viņu var nepamanīt? Biju gājusi ar draudzenēm uz spēlēm.
Pāvels: – Tā samainījāmies ar telefona numuriem. Atceros, ka bija 14.septembris, kad Santām ir vārda diena. Es pēc spēles viņai uzrakstīju apsveikuma īsziņu. Pēc tās sekoja mūsu pirmais randiņš. (Pāvels pat atceras, pret ko spēlējis šajā dienā.A.P.). Pirmais randiņš notika Gulbenē. Man tolaik bija nopirkta mašīna, es jau varēju atbraukt jebkurā momentā no Šķieneriem, nebiju vairs atkarīgs no sabiedriskā transporta (smejas).
– Kāpēc patika Santa?
Pāvels: – Ieraudzīju un tajā momentā jau sapratu, ka gribas būt ar viņu kopā. Protams, viņa ir skaista. Iepazīstot viņu vairāk, esmu arī iemīlējis viņu vairāk. Man pat reizēm liekas, ka iekšējā Santa man ir vēl mīļāka nekā ārējā. Santai raksturs ir daudz spēcīgāks nekā man. Tas izpaužas visā. Man patīk, ka viņai ir savs viedoklis. Es esmu reizēm haotisks. Viņa man to ir aizrādījusi, un es to esmu ņēmis vērā. Santa mani maina pozitīvi.
– Un ar ko Pāvels atšķīrās no pārējiem basketbolistiem?
Santa: – Protams, pirmo iespaidu radīja tas, ka viņš ir basketbolists. Tolaik “buki” bija elki meitenēm. Pēc tam, kad bijām iepazinušies, manīju, ka viņš ir foršs cilvēks, ka kopā ar viņu jūtos labi, ka viņš ir interesants.
– Kas, jūsuprāt, ir mīlestība?
Pāvels: – Tā ir ilgošanās pēc otra cilvēka. Kad gribas vēlreiz viņu satikt un būt viņa klātbūtnē. Mīlestībai nav definīcijas. Vienkārši pats sajūti, ka visu centies darīt otram cilvēkam, lai viņš būtu laimīgs, lai otrs justos lutināts.
Santa: – Katru gadu uz jubileju viņš man dāvina 21 rozi. Tas ir mans mīļākais skaitlis. Ved uz koncertiem. Paņem klēpī, kad es to vismazāk gaidu. Kopā ar Pāvelu es jūtos skaista. Viņš man saka komplimentus. Arī es viņam saku daudz mīļu vārdu. Visu, ko sirdī jūtu, to arī pasaku.
– Attālums pārbauda jūsu jūtas?
Pāvels:- Gulbene šobrīd man asociējas ar mājām un Santu. Divas trīs reizes mēnesī abi tiekamies. Es braucu uz Gulbeni, viņa brauc pie manis uz Ventspili. Puse dienas paiet ceļā uz vienu pusi. Pirmo reizi uz Gulbeni atbraucu ar autobusu. Tad nākamajā dienā nolēmu pirkt mašīnu. Biju nomocīts autobusā no tālā ceļa. Rakstām īsziņas. Mēnesī apmēram 600 īsziņas. Mēs ar īsziņām viens otru noliekam gulēt (smaida). Jā, mēs jau pēc īsziņas teksta esam iemācījušies izjust otra garastāvokli.
Ventspilī dzīvojot, dzīvoklī man ir ieslēgtas visas gaismas un iet televizors, lai būtu sajūta, ka mājā bez manis ir vēl kāds, lai nebūtu skumji.
– Mīlestība basketbolā palīdz?
Pāvels: – Kad Santa ir starp skatītājiem, tas mani ļoti labvēlīgi iespaido. Esmu ievērojis, ka man pat soda metieni labāk padodas, ja viņa ir starp skatītājiem. Kad visi apkārt ir svešie un viens ir savējais, mīļais, tad saņemies.
Santa mani pamudināja doties spēlēt uz Ventspili, izmantot iespēju. Es ilgi svārstījos. Šogad Ventspils klubā man iznāk maz spēlēt. Tomēr nenožēloju ka aizgāju. Laiks Ventspilī mani ir norūdījis. Tiklīdz neej uz laukuma, zini, ka būs citi – labāki, kas būs tavā vietā. Grūti izcīnīt vietu uz laukuma labā komandā. Atliek vien strādāt un censties. Tagad man sanāk reti spēlēt, vairāk sēžu malā. Tas man daudz kā basketbolistam nedod. Trenēties var, bet spēle ir darba novērtējums. Ja netiec spēlēt, tad arī grūti parādīt savu darbu.
Santa: – Reizēm Pāvels atnāk no treniņa un atraksta īsziņu. Jūtu, ka ir noguris. Gribas palīdzēt, bet atrodos otrā Latvijas galā, neko nevaru izdarīt, bet tik ļoti gribētos.
– Esat noteikti arī strīdējušies?
Pāvels: – Jā, ir bijis. Abi esam bijuši vainīgi. Reizēm strīdos vainojams attālums. Dažādi pārpratumi. Latviešu valoda nav mana dzimtā, es visu laiku automātiski tulkoju uz krievu valodu. Tādēļ arī pārprotu. Liekas jocīgi, kas uzrakstīts īsziņas tekstā. Tad pirmajā domā rodas jautājums – kas ir noticis?
Santa: – Pāvels jau ir pirmais, kas cenšas izlīgt. Es esmu spītīgāka.
– Kad paraugāties gadus divus uz priekšu, ko tur redzat?
Pāvels: – Mums abiem jāmācās. Varbūt pēc 1,5 gada, kad Santa uzsāks studijas, arī es tām saņemšos. Tad studēsim abi. Un vienkārši mīlēsim viens otru. Viens otram mēģinām šobrīd pielāgoties un skatīties uz vienu pusi. Vēl gan grūti domāt par tālu nākotni. Manu darbu nav iespējams paredzēt. Ideālā variantā es gribētu tikt labā komandā, lai mani nemētā no vienas vietas uz otru. Tad gan man būtu jābūt monstram basketbolā (smejas). Tikai tā es varētu Santai nodrošināt stabilitāti un drošību. Es gribētu būt kopā ar viņu katru dienu. Vien pietiktu atnākt mājās, pat nerunāt, vien zināt, ka viņa ir blakus.
* * *
Tajā brīdī Pāvels apskauj Santu. Viņi saka, ka abiem kopā ir tik labi. Reizēm pat esot bailes, ka kaut kas nemainās. Kaut varētu visu laiku šo mīlestību nosargāt. Tādu, kāda tā ir tagad.
Vizītkarte
Pāvels Veselovs.
Dzimis: 15.jūlijā 1983.gadā.
Spēlē basketbola klubā
“Ventspils”. Ir 206 centimetrus garš.
Santa Rubene.
Dzimusi: 21. aprīlī 1988.gadā. Mācās Gulbenes ģimnāzijas 11.klasē. Ir 180 centimetrus gara.
