Arī agrāk man bija meitenes. Bija romantiskas, draudzīgas attiecības. Arī tuvāka pazīšanās. Un tomēr laikam jau visu laiku turpināju meklēt savu meiteni. Īsto. Vienīgo. Un satiku. Tā bija Valentīna dienas balle kultūras namā.
Arī agrāk man bija meitenes. Bija romantiskas, draudzīgas attiecības. Arī tuvāka pazīšanās. Un tomēr laikam jau visu laiku turpināju meklēt savu meiteni. Īsto. Vienīgo. Un satiku. Tā bija Valentīna dienas balle kultūras namā.
Spilgti atmiņā palicis mirklis, kad iemīlējos. Viņa dejoja ar citu puisi. Es stāvēju malā. Redzēju, kā tā meitene pāri deju partnera plecam skatās… Uz manu pusi. Varbūt ne gluži uz mani. Bet uz to pusi gan, kur es stāvēju. Atceros: mūzika un acis. Tanī vakarā mēs vēl nepārmijām ne vārda. Kafejnīcā es meitenei uzsaucu šampanieti. Viņa pat nezināja, kas to izdarīja.
Es neko nezināju par šo meiteni. Izdevās noskaidrot viņas vārdu – Rota. Uzzināju, kur viņa dzīvo.
Nolēmu apsveikt viņu Valentīna dienā. Sarūpēju mazu, mīļu dāvanu, ziedus. 14.februārī diemžēl nevarēju apsveikt meiteni, jo man bija jābūt Rīgā. Devos pie viņas uz mājām nākamajā dienā. Pieklauvēju, man atvēra. Viņa bija izbrīnījusies. Teicu: “Tu man simpatizē. Vēlos tev kaut ko uzdāvināt Valentīna dienā.”
Rota bija tik pārsteigta, ka pat nevarēja parunāt. Mēs sarunājām pirmo kopīgo “tusiņu”. Un tā bija diskotēka. Tā viss sākās. Meitene ir jauka, jauna. Man patīk priecēt acis. Es saudzēju viņu.
Pagājis gads, kopš mēs sākām draudzēties. Šis gads bija ļoti skaists. Tikpat skaists, cik skaista ir Rota. Lai gan iemīlējos viņā no pirmā acu uzmetiena, teikšu, ka… tomēr neticu mīlestībai no pirmā acu uzmetiena. Tās var būt simpātijas. Var patikt kādas noteiktas rakstura īpašības cilvēkā, tomēr tā vēl nav mīlestība. Cilvēks iemīl pamazām, kontaktējoties, sākot iepazīt. Taču teikšu, ka ticu mūžīgai mīlestībai. Viennozīmīgi. Neticu, ka vienlaikus var vienlīdz stipri mīlēt divas sievietes. Sirdi nevar tā sadalīt. Cita lieta – ģimene, tuvinieki. Tiem visiem ir jāpietiek vietas sirdī.
Valentīna diena vienmēr man būs īpaša. Tanī arī es pats vienmēr gribētu saņemt kādu dāvanu – mazu, mīļu nieciņu. Pietiktu ar buču. Turklāt ne tikai no iemīļotās meitenes. Arī no citām. Jo tas ir patīkami un nozīmē, ka tu vēl kādam pasaulē patīc. Dāvināt pats savai meitenei gribētu kaut ko mīļu. Nezinu, ko. Bet noteikti kaut ko mīļu.
Kristaps (24 gadi)
