Pagājušajā nedēļā piedalījos Latvijas Žurnālistu asociācijas rīkotajā balvu pasniegšanas ceremonijā. Šogad man bija iespēja kopā ar citiem kolēģiem piedalīties vērtēšanas komisijā. Vērtēšanai bija iesniegts daudz darbu – apmēram 100 – gan no portāliem, gan televīzijas, gan drukātajiem medijiem. Lasīju daudz un ilgi, bet tā bija ļoti vērtīga pieredze, un varu teikt, ka žurnālisti Latvijā tiešām paveikuši milzīgu, vērtīgu darbu šajā pandēmijas laikā, īpaši analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas jomā. Visi žūrijas locekļi šajā nominācijā bija vienisprātis par uzvarētājiem – Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” rakstu sēriju “Vakcīnu sāga jeb Kāpēc gandrīz palikām bez “Pfizer-BioNTech” vakcīnām” un Latvijas Radio rubrikā “Atvērtie faili” pētījumu par Lemberga prāvu. Ja neesat to lasījuši vai dzirdējuši, iesaku to izdarīt. Tāpat man liels gandarījums par žurnālistiem, kuri no Valsts prezidenta nedēļas nogalē zīmīgā dienā – 21.augustā – saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. Man vienmēr ir licies, ka ordeni saņem dažādu profesiju pārstāvji, tik daudzi aktieri, mākslinieki, bet ļoti reti – žurnālisti, taču šoreiz ir pagodināti žurnālisti, kas daudz paveikuši šajā jomā. Īpaši man prieks par Nelliju Ločmeli, ar kuru kopā man ir bijis tas gods strādāt. Varu teikt, ka viņa vienmēr ir strādājusi ar vislielāko atbildību, godaprātu un ir ļoti drosmīga, tāpēc ir laba sajūta, ka viņas veikums ir novērtēts.
Tāpat gribu pateikt dažus vārdus par protestiem pagājušajā nedēļā Rīgā. Varu saprast iedzīvotājus, kas dusmojas par to, ko nodarījusi pandēmija, saprotu arī sašutumu uz valdību, jo komunikācija lēmumu skaidrošanā tiešām nav bijusi augstā līmenī. Spēju saprast arī cilvēkus, kas dažādu iemeslu dēļ nevakcinējas, ka viņiem ir tiesības izteikt savu sāpi, arī izejot ielās. Taču nekad nesapratīšu, kā var iet tādu politiķu kā Gobzems un Šlesers pavadā, kuri vienkārši veikli izmanto protestus. Cik ļoti daudz Šlesers ir darījis tautas labā – tas ir atsevišķs temats, par to arī ir daudz rakstījuši iepriekšminētie žurnālisti, tāpēc viņam tie nepatīk, žurnālisti nepatīk arī Gobzemam. Arī Gobzemam jau bija iespēja kalpot tautai – “KPV LV” Saeimas vēlēšanās ieguva pietiekami lielu atbalstu un varēja paveikt lielas lietas, taču īsi pēc vēlēšanām viņš jau bija sastrīdējies ar domubiedru Kaimiņu un nekas neiznāca. Tagad Gobzemam jauni plāni, jauni domubiedri – būs žurnālistiem, ko pētīt. Viņa retorikā ir arī jauns jājamzirdziņš – ticības piesaukšana. Man jāpiekrīt tiem, kuri ievērojuši šo paradoksu – ar dievvārdiem uz lūpām viņš dara visu, lai sarīdītu cilvēkus vēl vairāk.
