Tuvojoties Valentīndienai, vīrieši godīgi atzīst, ka mīl. Iespējams, ka vārdos viņi ir skopāki nekā mīlestības pārņemta sieviete, bet laikraksta apjautātie vīrieši neslēpa, ka arī viņi pazīst sajūtu, kad aiz laimes gribas lidot.
Tuvojoties Valentīndienai, vīrieši godīgi atzīst, ka mīl. Iespējams, ka vārdos viņi ir skopāki nekā mīlestības pārņemta sieviete, bet laikraksta apjautātie vīrieši neslēpa, ka arī viņi pazīst sajūtu, kad aiz laimes gribas lidot. Sajūtu, ko rada mīloša sieviete.
Šoreiz par sieviešu un vīriešu attiecībām izsakās SIA “Kemira GrowHow” reģionālais tirdzniecības pārstāvis, brīvajā laikā hokejists Pēteris Melbārdis, Gulbenes ģimnāzijas skolotājs un Tautas teātra aktieris Guntis Princovs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes brigādes komandiera vietnieks Andrejs Andževs un komandas “Bumerangs/Gulbene/ASK” treneris Arvis Steckis.
– Kādas, jūsuprāt, ir Gulbenes rajona sievietes?
Pēteris: – Jaukas. Katrā sievietē ir kaut kas interesants. Iepazīstoties ar jaunu cilvēku jau pēc diviem, trīs jautājumiem var just, kas viņā ir interesants, ko sieviete domā. Mūsu sievietes un jaunietes ir nevajadzīgi noslēgtas. Manuprāt, viņām biežāk vajag smaidīt un izteikt labās, gaišās emocijas.
Andrejs: – Viņas ir jaukas, skaistas, simpātiskas. Nodzītas darbā, bet vingras.
Guntis: – Es redzu sievietes skolā – skolotājas ar visām no tā izrietošām labajām un sliktajām sekām. Redzu sievietes Gulbenes Tautas teātrī un pārējās Gulbenes sievietes. Viņas ir dažādas. Ir klusās peles, ir skaļās. Ir izsmalcinātās, ir uzcirstās, ir piemīlīgās un arī asās. Dažādas, kādu vien sirds vēlas.
Arvis: – Gulbenē dzīvoju pusotru gadu, pārāk iedziļinājies šejienes sievietēs neesmu. Pats esmu no Kurzemes puses, tur viņas ir straujākas, šeit sievietes ir mierīgākas, maigākas.
– Kādai jābūt sievietei, lai jūs vēlētos uz viņu atskatīties?
Pēteris: – Labāk pateikšu, kādai jābūt sievietei, lai es ar viņu vēlreiz vēlētos tikties. Viņai jābūt atklātai, ieturētai, ar takta sajūtu. Sievietei jābūt ar savu noslēpumu. Kad biju mazs, man vectēvs teica, ka vīrietis ir mākslinieks un sieviete ir māls. Kādu vīrietis sievieti izveidos, tāda viņa būs.
Andrejs: – Neliela auguma, slaidām kājiņām, tievu viduklīti, smalkiem sejas vaibstiem, ar vienu vārdu sakot – seksīgai.
Guntis: – Precīzas formulas nav. Vienkārši notiek “tikšķis”. Viņa var būt necili ģērbusies, bet viņā kaut kas piesaista, tā vien gribas atskatīties. Cita sieviete atkal ir ļoti ārišķīga un, klausot vīriešu instinktiem, uz viņu atskatos, tajā pašā laikā saprotot, ka viņa ir tukša. Vīrietim reizēm patīk pamielot acis, bet, ja viņam pajautātu, vai viņš tādu sievieti vēlas, viņš atbildētu: “Nē!”.
Arvis: – Viena šablona nebūs. Katrā vairāk vai mazāk ir kaut kas pievilcīgs. Vīrietis sievietes tēlu vispirms uztver ar acīm, vēlāk gan viņas tēls vīrieša acīs var sagrozīties uz labo vai slikto pusi.
– Kas ir mīlestība?
Pēteris: – Man ar šiem vārdiem asociējas mana mīlestība – sieviete, kas ir manu bērnu māte un sieva. Mīlestība ir savstarpēja saprašanās, harmonija. Mīlestība noteikti nevar būt īslaicīga, tad tā ir tikai aizraušanās. To, vai cilvēku patiesi mīli, saproti tikai pēc ilga, kopā pavadīta laika. Mīlestība balstās ne tikai šodienā, bet arī vakardienā, kopējos priekos un bēdās. Cilvēkam, kas ir mīlestībā, viendienīga aizraušanās ir par seklu.
Andrejs: – Par to vēl filozofi nav tikuši skaidrībā, bet zinu, ka mīlēt ir jauki. Mīlestībā pat draņķīgs laiks šķiet skaists, garās stundas kļūst īsas. Tādēļ vien var apskaust iemīlējušos cilvēkus.
Guntis: – Nezinu, esmu domājis atbildi uz jautājumu ilgi, bet to neesmu guvis. Kā biologs es varu piekrist, ka tā ir hormonu vētra organismā. Jo ilgāk tā saglabājas, jo labāk. Es gribu cerēt, ka šī hormonu vētra var būt arī visa mūža garumā.
Arvis: – Patiesa mīlestība ir tad, ja sieviete ar savu būtību pilnveido vīrieti, kas ir pārliecināts, ka viņš ir bagāts, stiprs, gudrs. Mīlestībā sieviete vīrietī atraisa un attīsta visu labāko. Kad vīrietis ir iemīlējies īstajā sievietē, viņš vairāk jūt sevi dzīvojam, nevis eksistējam.
– Kam pirmajam jāatzīstas mīlestībā?
Pēteris: – Viens jūtas labi, kad izsaka šos vārdus, un viens jūtas labi, kad dzird šos vārdus. Kurš ir kurš, tas vairs nav svarīgi. Svarīgāks par visu ir apliecinājums ar šiem vārdiem. Nepietiek, ja vārdus “es tevi mīlu” pasaka reizi gadā vai pat vienreiz nedēļā. Tos var pateikt trīsreiz vienas sarunas laikā.
Andrejs: – Ja jau vīrietis ir iekarotājs, tad pirmajam vārds tiek dots viņam, bet dzīvē visādi gadās. Reizēm talkā var nākt arī kaimiņienes.
Guntis: – Stereotips, ka tas jādara vīrietim, bet kāpēc gan to nevar darīt sieviete, ja jau runājam par dzimumu vienlīdzību? Dažkārt vīrieši ir ļoti kautrīgi. Ja sieviete to jūt, tad varbūt ir vērts spert pirmo soli?
Arvis: – Nav būtiski. Ja ir ko teikt, tad var teikt arī sieviete.
– Vai uz sievietēm var dusmoties? Par ko?
Pēteris: – Nākas reizēm dusmoties. Es dusmojos uz sievietēm, kam uz brīdi zūd takta izjūta – vai nu pārāk daudz skrien ar savu runu uz priekšu, vai arī ir pārāk lēnas, pieņemot lēmumus. Bet kā es varu dusmoties? Varbūt es neesmu viņu pareizi sapratis. Patiesībā nevar dusmoties, pašam jābūt pozitīvākam. Andrejs: – Ja godīgi, tad ir grūti uz viņām dusmoties. Reizēm viņas var nokaitināt.
Guntis: – Var dusmoties, jo katrs esam cilvēks un pieļaujam dažādas kļūdas. Cenšos uz sievieti nedusmoties ilgi. Cenšos labāk noklusēt. Izrādās, ka tieši tas sievieti vēl vairāk sakaitina. Man nepatīk, patiesībā dara traku, ja sieviete dīc un sīc, lai panāktu savu.
Arvis: – Var dusmoties. Es gan ilgi neesmu dusmojies. Sievietei būtu jāzina, kad var “cimperlēties”, kad vajag piezemēties un kad lidināties mākoņos. Kad to dara nevietā, tad vīrieti var nokaitināt.
– Ko sievietei nevar piedot?
Pēteris: – Visu var piedot. Ko es varu pārmest sievietei, ja arī pats reizēm neesmu pilnīgs?
Andrejs: – Viss tiek piedots un aizmirsts. Nesarežģīsim dzīvi ar sīkumiem sev un citiem!
Guntis: – Es nevarētu piedot melus un krāpšanu. Arī es attiecībās cenšos būt godīgs.
Arvis: – Krāpšanu, neuzticību nevar piedot. Sievietes pašas par sevi ir izveidojušas tēlu, ka viņas ir uzticīgas un godīgas. Neliegšos, laikam jau vīriešiem kāja paslīd biežāk. Vīrietis visu laiku ir ideāla meklējumos. Ja pietrūkst, tad meklē. Kā jau mednieks.
– Kā lutināt sievieti?
Pēteris: – Ja ir iespēja un sieviete to novērtē, tad ir jālutina. Sievietes lutināšanā vajadzīga dažādība, nevis vienveidība. Var lutināt ar ziediem, ceļojumiem, izsmalcinātiem dzērieniem, kādu negaidītu uzmanības apliecinājumu. Ir milzīgi daudz iespēju. Ja sieviete būs laimīga, viņa darīs laimīgu arī vīrieti. Tādēļ ir vērts to darīt.
Andrejs: – Mazliet, noteikti nepārcenšoties. Vislabāk ir palīdzēt grūtajos mājas darbos, pagatavot garšīgas vakariņas, necelt lielas pretenzijas pret reizēm neloģiskiem pirkumiem, rīcību un izpriecām.
Guntis: – Sievieti var lutināt, bet ir jāzina mērs. Jo pretējā gadījumā var izlutināt tā, ka tā kļūs par ikdienu, tad sievieti dabūt rāmjos ir grūti, varbūt pat neiespējami. Visām sievietēm patīk ziedi, kafija no rīta gultā, nemaz nerunājot par mīļajiem vārdiem, bet īpaši izšķērdīgs vīrietis nedrīkst būt.
Arvis: – Sievietei ik pa laikam vajag dzirdēt komplimentus, saņemt pārbaudītu vērtību – ziedus. Gudrie ir teikuši, ka neesot nedabūjamas sievietes, tā esot tikai jāmāk paņemt. Jāprot atrast stīgu, kuru nospēlēt.
– Kādu jūs iztēlojaties romantisku vakaru kopā ar sievieti?
Pēteris: – Ir puskrēsla, iekurts kamīns, pāris sveces. Mīļotā sieviete dzer labu pussaldo sarkanvīnu, es – viskiju ar ledu. Jauka mūzika, ērtas mēbeles.
Andrejs: – Neliela telpa, fonā skan viegla, melodiska mūzika, sveces izstaro un piepilda telpu ar sārtu gaismu, uz galda glāzēs dzirkstī šampanietis, ir augļi, saldumi, blakus uz grīdas uzklāta liela, smaržīga tīģerāda, un mēs esam tikai divi vien, ģērbušies vieglos tērpos.
Guntis: – Es esmu ceļojumu piekritējs. Labāk mīļo meiteni aizvest uz kādu nelielu pakalnu, kur jau iepriekš ir sagatavota malka, noslēpta pudele vīna. Aizbrauktu un viņu pārsteigtu. Patīk sagaidīt mājās mīļoto, kad aizdegtas daudzas, daudzas svecītes.
Arvis: – Lai vakars būtu skaists, blakus jābūt viņai pašai. Man nepatiktu sēdēt kafejnīcā. Es labprātāk ar mīļoto divatā būtu pludmalē un skatītos saulrietā.
– Vai vīrietis spēj dzīvot bez sievietes?
Pēteris: – Tas nav vīrietis, ja viņš spēj dzīvot bez sievietes. Varbūt īsu laiku var mēģināt būt viens, bet tas nav viegli. Sieviete vīrietim dod pārliecību par saviem spēkiem. Sieviete vīrieti var pacelt debesīs un var arī nogremdēt ellē.
Andrejs: – Ja vīrietis ir daudzmaz normāls, tad noteikti nevar dzīvot bez sievietes.
Guntis: – Dzīvē viss ir iespējams. Protams, ir patīkamāk, ja blakus ir saprotoša sieviete. Ja abiem ir grūti atrast kompromisus, tad varbūt vieglāk ir vienam. Ja ir smags raksturs, varbūt nav vērts mocīt otru?
Arvis: – Tas ir faķīrs, kas saka, ka var bez sievietes. Es nevaru. Nedomāju te drēbju mazgāšanu, gultas klāšanu un ēst gatavošanu. To savām vajadzībām pats varu izdarīt. Sieviete taču lutina to āzi – vīrieti. Tas viņam ir vajadzīgs.
– Kā rīkosieties Valentīndienā?
Pēteris: – Tuvākajām sievietēm noteikti būs kāds pārsteigums. Šajā dienā es varu pateikt, ka es mīlu sievu, meitu, māti, vecmammu, sievasmāti, arī kolēģes darbā. Man šķiet, ka šajā dienā katra sieviete ir pelnījusi izjust, ka viņa ir mīlēta.
Andrejs: – Šajā dienā sievai un meitai došu buču. Tad sievietei jāļaujas justies mīlētai, viņa ir jānēsā uz rokām.
Guntis: – Tie ir skaisti svētki, kad bez sirdsapziņas pārmetumiem jebkurai sievietei vari pateikt, ka tu viņu mīli, vai to, ka viņa patīk vai simpatizē. Šajā dienā, šķiet, katra sieviete tiešām jūtas kā sieviete. Arī es šajā dienā bārstīšu komplimentus.
Arvis: – Šī ir iespēju diena, lai uzlabotu attiecības. Šī ir iespēja pateikt kādam kaut ko labu un mīļu, salikt “visu pa plauktiņiem”.
