Diemžēl neviens neesam pasargāti no dažādiem vīrusiem, kas tāpat kā cilvēki vēlas dzīvot, baroties un vairoties. Tie neizvēlas, kurš no mums jaunāks vai vecāks, bet kareivīgi uzbrūk visiem.
Diemžēl neviens neesam pasargāti no dažādiem vīrusiem, kas tāpat kā cilvēki vēlas dzīvot, baroties un vairoties. Tie neizvēlas, kurš no mums jaunāks vai vecāks, bet kareivīgi uzbrūk visiem. Atšķirība, cik veiksmīgi protam tos atvairīt un cīnīties.
Ja netiekam galā saviem spēkiem, pēc palīdzības vēršamies pie ārstiem. Viena starp viņiem ir arī ģimenes ārste Ieva Grīnšteine.
– Cik daudz mēs zinām par dažādām vīrusu infekcijām?
– Lai gan katrs domājam, ka zinām visu, tomēr tā nav. Šobrīd tieši vīrusu infekciju dēļ mediķu darbdiena ilgst nevis 8, bet 12 stundas, jo cilvēka organismā visvairāk vīrusi vairojas ziemas mēnešos. Visbiežāk ir tā, māmiņa pie manis atved bērnu, sakot, ka viņam nav vīrusu infekcija, bet tikai saaukstēšanās. Diemžēl arī saaukstēšanās nav nekas cits kā tā pati vīrusu infekcija, jo vīrusi ir ārkārtīgi dažādi. Ja izslimojam vienu vīrusa paveidu, organisma imunitāte ir tikai pret vienu šo paveidu, un arī tā nav ilgstoša. Bērns sāk apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, skolu, kur viņam “piesienas” atkal cits vīrusa paveids, pret kuru nav imunitātes.
– Kurš, jūsuprāt, ir vissmagākais no visiem vīrusu veidiem?
– Gripa, jo tai ir trīs veidi A, B un C. Visbiežāk slimojam ar A un B tipa gripu, mazāk ar C tipa gripas paveidu.
– Kā cīnīties ar vīrusiem?
– Ar antibiotikām ārstējam saslimšanas, ko izraisa mikrobi. Diemžēl pretvīrusu preparātu daudzums ir minimāls. Ja tos nesāk lietot pirmajās dienās, tie nedod vēlamo efektu. Visi šie preparāti atstāj ietekmi uz aknām, nierēm, tāpēc ir jāizšķir, vai šo zāļu potenciālās labās īpašības aizēnos nelabvēlīgo ietekmi. Gripa šobrīd ir sākusies ļoti akūti, jo slimo ne tikai atsevišķi cilvēki, bet visa ģimene.
– Vai potēšanās pret gripu mazina risku saslimt?
– Pārliecinos, ka daudzi no mums nav vēlējušies potēties pret gripu, bet uzskatu, ka ģimenēs, kurās aug bērni, kas bieži slimo, tomēr vecākiem un vecvecākiem vajadzēja potēties.
Rudens pusē ievēroju pret vakcinācijām vērstu kampaņu. Taisnība, katra vakcinācija ir organismam sveša viela, tomēr ar dažādām slimībām visvairāk slimo tie, kas nav vakcinējušies ne tikai pret gripu, arī pret difteriju, poliomielītu un tamlīdzīgi.
– Kāpēc bērni bieži slimo?
– Bērniem līdz trīs gadiem ir tā sauktais imūndeficīts, jo viņu šūnas vēl nespēj organismā veidot antivielas nepieciešamā apjomā, tāpēc viņi biežāk slimo. Izklausās cietsirdīgi, bet tas ir normāli, ja bērns slimo ar vīrusiem.
Dažādos medicīniskās literatūras avotos esmu lasījusi, ka mazam bērnam ar vīrusiem jāslimo 6, pat līdz 12 reizes gadā. Būtiski ir, cik smagā formā norit saslimšana ar vīrusu infekciju, vai neseko plaušu karsonis, bronhīts. Iesnas un klepus, kas arī ir vīrusu izpausme, ir tikai normāla parādība.
Visbīstamāk, ja bērns slimo no dzimšanas brīža līdz trīs četriem, pat sešiem mēnešiem, jo zīdainītim jāiztiek ar antivielām, kas mantotas no mammas, kas nav mūžīgas, bet savējās vēl veidojas ļoti maz.
Mazuļa saslimšanu pirmajos trīs mēnešos salīdzinu ar uguni salmos, kad iespējams to nodzēst, bet tā var arī turpināties.
Medikamentu anotācijās lasām, ka konkrēto ārstniecisko līdzekli var dot bērnam, sākot ar sešu mēnešu, gada vecumu un tamlīdzīgi, bet ko iesākt ar pavisam maziem zīdaiņiem? Arī viņiem ir jāpalīdz, bet vislabāko palīdzību zīdaiņi var saņemt tikai slimnīcā.
– Vai vīrusam uzreiz jāstājas pretim ar pretvīrusu preparātiem?
– Tos nepieciešams lietot tikai tad, ja vīrusu saslimšana norit smagākā formā, bet, ja ir tikai saaukstēšanās, tos neiesaku lietot, jo vīrusi tāpat kā paši sākas, tā arī paši beidzas. Vīruss nokļūst cilvēka organismā, visbiežāk to ieelpojot, un vairojas tajos elpošanas ceļos, kur tas nonāk. Ja degunā, tad ir iesnas, ja kakla galā, sāp kakls un sākas kairinošs klepus.
Vīrusam nonākot sīkajos bronhos un plaušu audos, sākas bronhīts un plaušu karsonis. Tiklīdz pēc savairošanās vīruss nonāk asinīs, cilvēkam ceļas ķermeņa temperatūra, ko papildina citas nepatīkamas izjūtas. Ar vīrusiem cīnās arī organisms, kas izstrādā antivielas, kas sadarbībā ar šūnām palīdz vīrusus pieveikt.
– Kas ir noteicošais līdzeklis vīrusu infekciju ārstēšanā?
– Ļoti elementārs līdzeklis – šķidrums. Tas bērna un pieauguša cilvēka organismam jāuzņem maksimāli daudz jebkādā veidā. Neiebilstu pat tad, ja slimam bērnam dod dzert “Coca colu” un “Fantu”, ko citā situācijā es vispār aizliegtu veikaliem tirgot. Protams, ne vienmēr iespējams iztikt bez antibiotikām, tāpēc šķidruma uzņemšana lielā daudzumā palīdz izvadīt no organisma vīrusa radītos toksīnus.
– Vai pēc vīrusu infekcijas pieveikšanas cilvēks uzreiz jūtas labi?
– Tiekot galā, piemēram, ar elpošanas ceļu saslimšanām, jūtamies labi, bet pēc gripas vēl krietnu laiku esam savārguši, reibst galva, ir slikta apetīte un tamlīdzīgi. Ja pēcgripas laikā “saķeram” nākamo vīrusu infekciju, pret kuru organismam nav imunitātes, tad slimojam atkal.
– Aptiekas piedāvā dažādus klepus sīrupus, kā vērtējat tos?
– Ja nav pamatīgs bronhīts vai mikrobu izcelsmes radīts plaušu karsonis, ir tikai klepus, tad ir vienalga, kādu klepus sīrupu lietojam. Tas var būt vislētākais. Savukārt, ja saslimšana ir nopietna, tad skaidrs, ka tikai ar klepus sīrupiem vien nebūs līdzēts. Aptiekās droši varat iegadāties uz dažādu augu bāzes veidotus klepus sīrupus. Neko sliktu tie neizdarīs.
– Cik liela nozīme šajā laikā ir C vitamīna lietošanai?
– Esmu lasījusi, ka C vitamīna lietošanas deva, īpaši bērniem, ir ļoti dažāda. Pieaugušam cilvēkam dienā rekomendē uzņemt divus gramus C vitamīna, bet bērnam tas var būt pusgrams vai pat grams.
C vitamīns ir tas, kuru cilvēka organisms izmanto vajadzīgajā daudzumā, bet liekais izdalās. Tas palīdz stiprināt organismu īpaši vīrusu uzbrukuma laikā.
– Jūsu vērtējums C vitamīnam tabletēs, kuras iemetot šķidrumā, rodas garšīgs, putojošs dzēriens.
– Dzērienam garšu piešķir un rada putojošu efektu papildu vielas, kuras cilvēka organismam vispār nav vajadzīgas. Man šķiet, ka dažādie dzērienu veidi, kas iegādājami aptiekās, ir tikai peļņas avots ražotājām firmām.
Cenšos neizmatot un neieteikt ne šķīstošos, ne putojošos dzērienus, lai gan, ja, piemēram, bērna organismam ir vajadzīgs šķidrums, tas ir veids, kā viņam to iedot. Laikā, kad slimība ir akūta, putojošais dzēriens ar C vitamīnu neko sliktu neizdarīs.
– Šobrīd medikamentu klāsts ir ārkārtīgi plašs, piedāvā dažādus vitamīnus. Kā zināt, kas no tiem labāks?
– Esmu mēģinājusi salīdzināt dažādus vitamīnus. Cits no cita, izņemot specifiskus, kas paredzēti konkrētas kaites ārstēšanai, tie atšķiras ļoti minimāli. Galvenokārt reklamējas tās firmas, kam galaprodukts salīdzinoši ir dārgāks. Bet dārgāks tas ir tāpēc, ka reklāmas izmaksas ir lielas.
Nav ne vainas arī lētākajiem medikamentiem un vitamīniem, ko piedāvā aptiekas. Vitamīni, kā arī dažādas pārtikas piedevas ir iegādājamas bez receptēm, tāpēc uzskatāmas par vienu no firmu peļņas avotiem.
– Ko darīt, lai nesaslimtu?
– Man šogad ir sava metode, kas līdz šim brīdim ir bijusi veiksmīga, jo nevaru atļauties slimot. Katru dienu ēdu svaigus ķiplokus, divreiz nedēļā – baseins, dažas reizes nedēļā – svaiga burkānu sula. Ja jāizvēlas ēst svaigu ķiploku vai lietot tā kapsulas, noteikti labāki ir svaigi ķiploki. Daudzi uztraucas, ka elpā jūtama ķiploku smaka un tamlīdzīgi, bet kas ir labāk – ēst ķiplokus un neslimot vai otrādi?
Pusaudži, manuprāt, vairāk slimo arī tāpēc, ka pārāk maz uzturas svaigā gaisā, jo lielāko daļu laika pavada telpās, daudzas stundas nosēž pie datora, viņiem trūkst kustību. Gulbenē ir sākusies ārsta zīmju pieprasīšanas “epidēmija”, lai nevajadzētu piedalīties sporta nodarbībās.
Arī pieaugušajiem, kas daudz strādā, iespējami vairāk laika jāpavada svaigā gaisā. Vismaz brīvdienās.
– Vai ir pamats baidīties no putnu gripas?
– Latvieši neguļ kopā ar vistām vienā kūtī, kā tas raksturīgs Ziemeļvalstīm, neēd jēlu putnu gaļu un svaigus ēdienus, gatavotus no putnu asinīm, kā to dara vjetnamieši, tāpēc mums it kā nebūtu pamata saslimt ar putnu gripu. Pagaidām cilvēkiem putnu gripa bīstama nav, ja vien šis vīruss nemainīsies, jo tam piemīt tendence mainīties.
Noskaidrots, ka toksiskā putnu gripas vīrusa izcelsmē liela nozīme bijusi cūkām, jo, nokļuvis cūkas organismā, šis vīruss ievērojami vairojas. Pagaidām mums jācīnās ar parasto gripu, jo neviens jau nezina, kāda būs putnu gripa, ja ar to sāks slimot cilvēki.
Pa radio dzirdēju, ka putnu gripa no mums zināmās gripas atšķiroties ar to, ka pie tās esot iekaisušas un sāpīgas acis, diemžēl man jāteic, arī slimojot ar cilvēku gripu, daudzkārt sāp un iekaist acis, tāpēc ņemt vērā specifiskus simptomus nevar.
Arī paniku celt nevar, bet ikvienam ir jāatceras, ka nedrīkst aiztikt nevienu beigtu putnu vai dzīvnieku. Pret visu, kas mums apkārt, jāizturas reāli, domājot, ko konkrētajā situācijā varu darīt, lai pasargātu sevi.
