Laima Braše, Rankas pamatskolas direktore
Nupat sēdē analizējām pērnā gada un pirmā semestra darbu, ir izdarīts daudz labu darbu, mēs nevaram gausties. Es ceru, ka arī šis gads būs labs un veiksmīgs. Daudzas lietas ir iesāktas un tās ir jāturpina. Ja mums netraucēs strādāt, tad viss būs kārtībā. Mūsu skolā skolēnu skaits ir audzis, ir nākuši klāt jauni skolēni. Gan viss nostabilizēsies. Lauku skolai ir jābūt un es domāju, ka tā arī būs. Arī vecāki novērtē, ka skolai ir jābūt pēc iespējas tuvāk dzīves vietai. Viss jau ir atkarīgs no bērna motivācijas mācīties, arī no vecāku motivācijas. Var jau meklēt laimes zemi nezin kur un visur būs slikti, ja paši nedarīsim savu darbu un mēs paši netieksimies pēc zināšanām. Visas veiksmes un neveiksmes ir mūsos pašos, un ārējie faktori patiesībā var ietekmēt ļoti maz, ja vien pašam ir mērķis un motivācija. Ja laukos nav skolas, tad visa dzīvība aiziet prom. Jaunie cilvēki nepaliks tajā vietā, kur nav skolas. Viņi noteikti dosies tur, kur tuvumā būs skola un bērnudārzs. Vadāt bērnu desmitiem kilometru tālumā taču neatmaksājas. Skolai ir jābūt! Skola ir nervs un centrs. Ja ir skola un bērnudārzs, tādam pagastam ir nākotne. Protams, arī mūsu skolai ir dažādas ieceres un plāni gan mūžizglītībā, gan darbā ar jauniešiem un bērniem. Šobrīd pie tām ļoti aktīvi strādājam, ceram, ka tās piepildīsies. Vēlēt var tikai vēlmi kopīgi strādāt gan skolēniem, gan skolotājiem, gan arī vecākiem. Jo šis darbs ir sadarbības darbs. Skolotājam bez vecāku ieinteresētības ir grūti, tāpat arī vecākiem – bez skolotāju atbalsta. Ja ir kopīgs mērķis, tad viss izdodas. Redzēs, kas mums būs jaunais ministrs. Ceram, ka būs atbalsts izglītības sistēmai arī no valdības puses. Atklāti sakot, ar rūgtumu skatījos šī gada budžeta prioritātes. Neapšaubāmi ļoti svarīga ir medicīna, svarīga ir iekšējā un ārējā aizsardzība, bet izglītības tur nav. Kad politiķi runā par izglītību, tie ir tikai vārdi. Kad praksē kaut kas ir jāpierāda, nekas nenotiek. Šogad izglītība nav prioritāte, cerams, ka nākamgad būs. Gribētos tiešām, lai vairāk domātu par izglītības sistēmu. Atzinīgi vārdi ir jāsaka par novadu, jo iespēju robežās mūsu ieceres tiek atbalstītas. Šogad tiešām laikam ir mazākas cerības uz valsts palīdzību, bet lielākas uz – pašvaldību.
Dace Mūrniece, ģimenes ārste
Es skaidri zinu, ka šajā gadā būs darbs un arvien vairāk darba. Pacientu skaits palielinās, jo ārstu skaits mūsu novadā samazinās. Tas ir tāds process. No valdības īpašu atbalstu pašreiz neizjūtu, bet problēmu pietiek, skatīsimies, kas notiks tālāk. Vajadzētu sakārtot jautājumus ar “e-veselības” sistēmu, ar datoraprīkojumu. Es, piemēram, strādāju sakārtotā praksē, man ir četras datorizētas darba vietas. “E-veselības” sistēma ir tiešām jāievieš, bet tai ir jābūt racionālai, lai atvieglotu darbu, nevis radītu papildu darbu. Kā būs, grūti teikt, pagaidām viss karājas gaisā. Protams, nedaudz nodarbojamies ar prakses vietas telpu pārkārtošanu – to dara pārvalde. Cerības arī ir, ka ēkā būs centrālapkure, bet tas varbūt vēl nenotiks šajā, bet gan nākamajā gadā. Plānots ir arī iekārtot prakses vietai atsevišķu ieeju no aprūpes nama, darbi jau ir arī sākti. Par to, ka cilvēki kļūs veselāki, ilūzijas neloloju. Jaunais pacientu kontingents, kas nāk klāt, man ir sveši, ir jāveic dažādi izmeklējumi. Bet cilvēki kopumā ir ļoti slimi, tas, ka viņi nenāk pie ārsta, nenozīmē, ka viņi ir veseli. Tas nozīmē, ka arī šajā gadā sagaidāma tiešām darba turpināšana.
Juris Graumanis, Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs
Dižu ieceru un projektu šim gadam mūsu pagastā nav, ir jāturpina ikdienas darbi. Lielākais notikums mūsu pagastā šajā gadā, kam šobrīd arī jau esam sākuši gatavoties, ir Līgo pasākums ar brīvdabas izrādi “Skroderdienas Silmačos”. Šī pasākuma organizācija prasīs daudz laika un arī nopietnu darbu. Šis Līgo pasākums būs ļoti patīkams. Lai arī tas prasīs piepūli, tas jebkurā gadījumā būs patīkami un priecēs ikvienu. Cilvēkiem vismaz būs iespēja atkal izbaudīt brīvdabas izrādi, jau vairākas paaudzes ir izaugušas, kas nemaz nezina, kāda ir šī brīvdabas izrāde. Protams, teātris jau tiek rādīts brīvdabā, bet šeit teātris un aktieri tiešām nopietni pie tā visa piestrādā. Runājot par ikdienas darbiem, darāmā pagastā vienmēr pietiek. Šie darbi jācenšas darīt kopīgi, visiem sadarbojoties. Es vienmēr saku – mēs neesam tik daudz, lai mēs varētu darīt katrs kaut ko atsevišķi, nepaļaujoties un nesaucot palīgā citus. Mazos pagastos ir jāstrādā visiem kopā. Ja parādīsies iespēja startēt kādās projektu programmās, noteikti startēsim. Pašreiz šķiet, ka tas varbūt varētu būt uz gada beigām. Sāks strādāt jaunā valdība, varbūt viss straujāk notiks. Pašreizējā valdība jau vēl strādā un dara to, bez kā nevar iztikt, bet stratēģiskus jautājumus diez vai viņi arī pūlēsies risināt.
