Pagājušās nedēļas nogalē devos nelielā tūrisma braucienā uz Zvied-riju. Ir, protams, ļoti interesanti apskatīt katru jaunu zemi, uzzināt kaut ko jaunu, kaut nedaudz iepazīt citu kultūru, salīdzināt to ar mūsu Latviju. Tas viss ir ļoti jauki, bet kaut kā tieši šobrīd es daudz vairāk priecājos par to mirkli, kad atgriezos mājās. Nezinu, vai tas ir saistīts ar šībrīža saspīlēto situāciju pasaulē un Eiropā, kas liek bažīties ikvienam, vai arī to izjutu kāda cita iemesla dēļ, bet man šķita – lai cik skaisti un interesanti būtu citur, vislabāk es tomēr jūtos savā mazajā un mīļajā Latvijā. Mēs katrs, protams, esam dažādi – citiem ir pilnīgi vienalga, kurā pasaules malā dzīvot, viņi ir gatavi doties pat uz otru pasaules malu, dzīvot un strādāt tur, bet es laikam diezgan droši varu apgalvot un man tas būtu vislielākais pārbaudījums, ja kāds liktu doties dzīvot uz svešu valsti. Protams, arī es esmu starp tiem, kas nereti kritizē mūsu varasvīrus par viņu attieksmi pret savas valsts iedzīvotājiem, arī es reizēm aizdomājos, ka varbūt kaut kur, kur mūsu nav, zāle ir zaļāka, debesis – zilākas un arī cilvēkiem klājas daudz labāk, bet… Tās ir tikai domas. Vislabāk es jūtos šeit, starp saviem tuviniekiem, starp saviem mīļajiem cilvēkiem, starp saviem draugiem, radiem, paziņām, kolēģiem, savās mājās, savā skaistajā Latvijā ar zaļajiem mežiem, zilajiem ezeriem un upēm, ar skaistajām tradīcijām un svētkiem, kas vieno mūs visus. Mana vieta noteikti ir te!
