Kopā ar Intām un Intrām savu vārdadienu ceturtdien, 3.jūnijā, svinēja arī Inetas. Latvijā pavisam ir 3033 šī vārda īpašnieces, starp viņām arī gulbeniete Ineta Drozdova.
Vārdu pētnieks Gunnars Treimanis saka, ka Inetas ir efektīgas un mērķtiecīgas. Zina, ko grib no dzīves. Kaut arī neradīs harmoniju ar visiem, viņas prot izbēgt no konfliktiem. Ir tādas, kādas ir.
Darbā otras tādas nav
Ineta stāsta, ka mamma sākumā vēlējusies viņu saukt par Gundu, bet tad izrādījās, ka vārdadiena Gundām ir 28.martā. “Un man šajā datumā ir dzimšanas diena, tāpēc māsa mammai teikusi, ka tā darīt nevajag, jo tad man būs tikai viena svētku diena, nevis divas. Kad ciemos pie māsas bija atbraukušas kursabiedrenes, viņas šķirstījušas kalendāru, kurā pamanīja vārdu Ineta. Tas iepatikās, un tika nolemts, ka būšu Ineta. Tad, kad mamma gāja mani reģistrēt, viņa domāja, ka esmu vienīgā Ineta Lizumā, bet ne, izrādās, viena jau ir. Man savs vārds ļoti patīk,” saka vārdadienas gaviļniece.
Ineta ir pārliecināta, ka ir samērā reta vārda īpašniece, jo, piemēram, darbā viņa ir vienīgā Ineta, kaut gan strādā lielā kolektīvā – SIA “Nienhaus&Lotz Lettland” šūšanas fabrikā. Ineta atzīst, ka šuvējas amats īsti nav viņas bērnības sapnis.
“Gribēju mācīties par pavāri, bet tur netiku, jo skolā Smiltenē bija liela konkurence. Tā apguvu šuvējas amatu. Pret izvēlēto profesiju man nekas nav pretī, bet pēc darba gan vairs nav vēlmes sēsties pie šujmašīnas,” saka Ineta.
Galvenais, ka atceras!
Viņa priecājas, ka vārdadiena ir vasarā, kad ārā lutina siltie saules stari, un tad kopā ar draugiem un radiem var svinēt svētkus zaļumos. “Šoreiz svētkus svinēšu kopā ar vīru, jo arī viņam šomēnes ir vārdadiena. Svētkos man patīk saņemt ziedus, bet galvenais tomēr, ka atceras – atsūta īsziņu, piezvana vai apsveic “draugos”,” saka Ineta.
Viņa atzīst, ka vislielākā un īpašākā dāvana svētkos parasti tiek saņemta no meitiņas Endijas. Nekas neiepriecina māmiņas sirdi tik ļoti, kā tās reizes, kad mazā iekāpj vecāku gultā un svētku dienas rītā uz vaiga uzspiež mīļu buču un ar ciešu apskāvienu piekļaujas pie mammas. Tas ir mīļākais un aizkustinošākais brīdis, kad mazā pasaka – es tevi mīlu! Un šo vārdu bagātību nevar aizstāt nekādas dāvanas, lai cik dižas tās arī būtu.
