Esmu vecāka gadagājuma cilvēks. Atminos vēl pirmās brīvvalsts laikus. 16.novembrī ciemojos dzimtajā novadā.
Esmu vecāka gadagājuma cilvēks. Atminos vēl pirmās brīvvalsts laikus. 16.novembrī ciemojos dzimtajā novadā.
Nejauši nokļuvu Tirzas kultūras namā uz valsts svētku pasākumu. Mani patīkami pārsteidza pārpildītā zāle un gaumīgi rotātās telpas, sevišķi Latvijas karogam ierādītā svinīgā vieta un krāšņie ziedi pie tā.
Izsaku pateicību pagasta padomes priekšsēdētājam Mārim Raģelim par saturīgo svētku uzrunu. Prieks, ka tādā mazā pagastā dzied vīru ansamblis, meitas un sievas, bērni, dejo moži jaunieši un spēlē teātri dažādu audžu ļaudis. Patika uzveduma ideja, kur visi rokrokā dodas “pretim jauniem laikiem”, arī izpildījums. Paldies režisoram!
Arī skolēni bija sagatavojuši programmu, varētu vēlēties lielāku tā saucamo skatuves kultūru un cieņu pret pašu skatuvi. Bet tas jau nāk ar laiku. Bērni jāaudzina vispirms mājās un tikai tad skolās.
Apliecinu cieņu kultūras nama vadītājai Aldai Albertei par prasmi un talantu, vadot pāris stundas ilgo pasākumu. Viss tika darīts ar mīlestību, un zālē sēdošie un stāvošie atbildēja ar to pašu – ar sirsnīgiem aplausiem un mīļiem smaidiem.
Tagad, atceroties Tirzas kultūras nama ļaužu pilno zāli, gaišās svecīšu liesmiņas logos un telpā, kļūst silti pat tumšā novembra vakarā.
Priecājoties un arī nedaudz apskaužot tirzmaliešus – ar sveicienu
H.Liepiņa Valkas rajonā
