Ziemassvētkos gandrīz ikvienā mājā iegriežas Ziemassvētku vecītis, kas bērniem liek rādīt savus priekšnesumus, par to dodot dāvanas. Mēs visi zinām, ka vecītis dzīvo Lapzemē un ka pie mums viņš atbrauc ciemos sava ziemeļbrieža Rūdolfa vilktajās kamanās, bet kur tad īsti ir šī Lapzeme un Ziemassvētku vecīša jeb Santa Klausa mājas? To ir iespējams noskaidrot ikvienam, sarūpējot sev skaistu dāvanu – ceļojumu uz Lapzemi pie Ziemassvētku vecīša.
2006. un 2007.gadu mijā Lapzemē viesojās arī gulbenieši Baiba Medne, viņas meitiņa Laura un draugs Raivis.
Uz tālo Lapzemi gulbenieši devās ar tūristu autobusu. Ceļojums ilga piecas dienas. „Ceļš bija ļoti tāls un nogurdinošs. Sākumā devāmies uz Tallinu, bet pēc tam ar prāmi uz Somiju un tālāk uz Rovaniemi. Sniega nekur nebija, tādēļ noskaņojums visiem bija diezgan drūms. Domājām, ka arī Santa Klausa zemē to neredzēt. Bijām jau vīlušies, taču tieši pie Lapzemes robežas mūs sagaidīja milzīgas sniega kupenas un tik skaisti sniga sniegs. Šķita, ka esam nokļuvuši pilnīgi citā pasaules malā. Tuvojoties Santa Klausa ciematam, palika arvien aukstāks. It kā gaisa temperatūra nebija nemaz tik zema, taču gaiss bija ļoti dzestrs,” atceras B.Medne.
Šķērso Ziemeļu polāro loku
Te nu beidzot arī bija Santa Klausa galvenā mītne jeb rezidence! Lai iekļūtu pie Santa Klausa, bija jāizstāv diezgan gara rinda, taču tas ir tā vērts – nevar taču nesasveicināties ar vecīti, ja esi atbraucis pie viņa ciemos. „Turpat atrodas arī dažādi suvenīru veikaliņi. Visapkārt ir rūķi, kas tirgojas. Gan Santa Klauss, gan rūķi cenšas aprunāties ar katru bērnu. Mēs arī nofotografējāmies ar Santa Klausu un saņēmām oficiālo fotogrāfiju, ko Laura tagad vienmēr glabā uz rakstāmgalda sev priekšā. Mēs saņēmām arī sertifikātus, ka esam šķērsojuši Ziemeļu polāro loku, kas kā līnija iet cauri šim ciematiņam,” stāsta Baiba.
Gulbenieši viesojušies arī ledus kafejnīcā, kur it viss bija izgatavots no ledus, un dzēruši karstvīnu, apskatījuši arī Ziemassvētku izstādi. Tajā varēja vērot, kā, gadiem ejot, Ziemassvētki tika svinēti gan Somijā, gan citviet pasaulē. Ļoti neparasts piedzīvojums bija ciemošanās pie šamanes, kur ikvienam bija jāpiedalās rituālā. „Mūs iezieda ar briežu eļļu un deva dzert briežu pienu – nākamajā dzīvē mēs būsim brieži,” smejoties atceras Raivis. Pēc šiem rituāliem visi devās izbraucienā ziemeļbriežu kamanās. „Mūs silti sasedza ar segām un devāmies ceļā. Tas bija fantastiski!” atzīst Baiba.
Bērniem aizraujošs bija ceļojums pa Santa parku. „Braucām ar vilcieniņu pa garu tuneli, kas atrodas zem kalna, un nokļuvām tieši rūķu darbnīcās, kur tiek darinātas visdažādākās rotaļlietas. Bērniem bija iespēja arī mācīties Rūķu skolā. Lai arī rūķi sarunājās savā valodā, viņi bija tik atraktīvi, ka bērni it visu saprata. Mums ļoti patika arī ledus skulptūru izstāde, tikai žēl, ka daži ļaunprātīgi tūristi bija izpostījuši dažas skulptūras,” saka Baiba.
Notic svētku brīnumam
Pirms Jaungada sagaidīšanas viesnīcā visus tūristus apciemoja vecītis. „Bērni bija sagatavojuši priekšnesumus. Cits dziedāja, cits skaitīja dzejoļus, saņēma dāvaniņas, taču diemžēl šīs burvīgās sajūtas mums visiem tika sabojātas. Kāda maza meitenīte visiem par lielu un nepatīkamu pārsteigumu norāva vecītim bārdu un paziņoja, ka viņš nav īsts. Bērniem tā bija milzīga vilšanās,” atceras Baiba. Taču Laura jau steidz stāstīt, ka pēc tam gan viņiem esot izdevies piedzīvot brīnumu. „Mēs nolēmām atstāt viesnīcas numuriņā vaļā logu un pie loga nolikām pienu un saldumus, bet paši devāmies lejā spēlēt spēles. Kad atgriezāmies atpakaļ, piens bija izdzerts, saldumi apēsti un vietā bija nolikta rotaļlieta. Tātad Rūdolfs ar Santa Klausu bija apciemojuši mūs!” ar mirdzumu acīs stāsta Laura.
„Šis Jaungada ceļojums bija neatkārtojams, ko vienreiz mūžā es ieteiktu izbaudīt ikvienam. Mēs spējām noticēt, ka Ziemassvētku vecītis patiešām eksistē!” saka Baiba. „Santa Klausa ciematā nav nekādu milzīgu atrakciju, viss ir skaisti un mierīgi, patiesi var izbaudīt svētku noskaņu,” atzīst Raivis. „Man visvairāk patika samīļot vecīti!” saka Laura. „Viss bija kā pasakā. Noskaņojums bija lielisks. Arī bērns it nemaz nejutās noguris, jo iespaidi bija grandiozi. Mums nemaz negribējās braukt mājās. Bijām atslēgušies no visa un spējām noticēt brīnumam!” atzīst Baiba.
Fakti:
Ziemassvētku vecīša ciemats atrodas 8 kilometrus uz ziemeļiem no Rovaniemi, Lapzemes galvaspilsētas. Precīzas koordinātas ir 66°33’07” ziemeļu platums un 25°50’51” austrumu garums uz Ziemeļu polārā loka.
Oficiāli Ziemassvētku vecīša mītne uz Ziemeļu polārā loka tika atklāta 1985.gadā, bet tās vēsture sākās 1950.gadā, kad Rovaniemi viesojās ASV pirmā lēdija Eleonora Rūzvelta. Par godu viņas vizītei tika uzslieta neliela koka būdiņa. Ar katru gadu tā kļuva par arvien populārāku vietu uz Lapzemi atbraukušajiem tūristiem, tāpēc sešdesmitajos gados tika nolemts uzcelt jaunu lielu būdu – tādu neparastu Ziemassvētku vecīša biroju.
