Jelgavas novada Sesavas pagastā “Amatniekos” saimnieko Dainis Lēgenbergs un Gaļina Sirēviča, kuru kokapstrādes darbnīca darbojas jau vairāk nekā 20 gadus. Bet viss sācies ar vienu svečturi.
Hobijs pārtop par biznesu
“Dzīvojām Jelgavā, vīram bija hobijs gatavot svečturus. Viņš izgatavoja ar nazīti ozolkoka svečturi. Labi, ka to nepārdevām, tagad ir, ko parādīt ekskursantiem,” saka G.Sirēviča. Vīrs tolaik bijis metinātājs, bet viņa strādājusi valsts darbā. “Bija grūti ar naudiņu. Izgatavojām vienu ļoti lielu svečturi un izdomājām vest uz Rīgu pārdot. Tas bija 1998.gadā. Domājām, kā nu tad mēs viņu pārdosim, nu nestaigāsim taču ar viņu apkārt. Ieraudzījām centrāltirgū sieviņu, kura tirgoja koka karotes, lāpstiņas. Mēs nu viņai teicām, ka varbūt tas mūsu svečturis arī var pie viņas pastāvēt – ja nu kāds nopērk. Vēlāk izrādījās, ka tā sieviete dzīvo mums blakus kaimiņu mājā un vīrs īrē darbnīcu. Tā mēs iepazināmies ar to sievieti un viņas vīru, kurš ielaida manu vīru savā darbnīcā. Un tā sākām darboties.”
Sākumā gatavojuši ļoti daudz svečturu. Tad radusies doma, ka vajag vēl kaut ko klāt svečturiem. Sākuši braukāt pa tirgiem. Domājuši – nu ko ātrāk var izgatavot? Protams, gaļas dēlīti. “Bet mums nebija materiāla. Vīrs aizbrauca uz Limbažiem pie saviem radiem un atveda maisos sapakotus dēļus. Tad nu tapa gaļas dēļi. Vēlāk izdomājām, ka vajadzētu gatavot arī kartupeļu piestas un mīklas ruļļus. Bet atkal problēma – kur ņemt materiālu? Sesavā manam tēvam bija malkas šķūnis. Vīrs izrakāja visas malkas pagales, paņēma to, kas viņam derēja, un tapa jaunas lietas. Šī māja stāvēja pamesta, te bija brāļa īpašumi. Tolaik bija juku laiki, bezdarbs. Un mana iniciatīva bija – nākam dzīvot šajā mājā. Te bija trīsfāžu elektrība. Un tā mēs sākām te dzīvot,” atceras G.Sirēviča. Viņa stāsta, ka piedalījušies dažādās izstādēs Ķīpsalā Rīgā, Neretā. “Un ieraudzīja mūs “Lido”. Mēs viņiem izgatavojām tādas lielas baļļas, kurās viņi stādīja savus augus, kokus. Tas bija 2001.gads. Tad mēs uzcēlām vienu darbnīciņu un sākām pamazām paplašināties. Iepazināmies ar lietuviešiem, kuriem bija grozi. Arī tagad viņi mums atved klūgu grozus. Un tā mēs dalījāmies pa tirgiem,” atceras “Amatnieku” saimniece.
Sniedz meistarklases
“Amatniekos” izstrādājumi tiek gatavoti no Latvijas cēlkokiem – ozola, oša, kļavas, gobas, ābeles un citiem. “Sākumā mēs neiedomājāmies, ka varētu uzņemt ekskursantus. Mūs iedrošināja tūrisma centrs. Tolaik mums nebija ēkas, kur uzņemt ekskursantus, stāvējām ārā. Bēniņi arī bija neapdzīvoti. Īpaša māja apmeklētājiem tapa pirms diviem gadiem, lai varētu uzņemt ekskursantus, kādu tusiņu nosvinēt, lai varētu demonstrēt skalu grozu pīšanu, iesaistot ekskursantus. Esam snieguši arī meistarklases. Nākamgad būs projekts Jelgavas tūrisma centrā. Cilvēki ļoti nopietni pieiet skalu groziem. Namiņā ir arī kāzas bijušas. Mēs labprāt viesus uzņemam. Vēl mēs labprāt pazīmējam uz bērza ripām, vairāk dvēselei. Taisām arī balviņas,” stāsta G.Sirēviča un rāda bērza ripu medaļas ar automašīnām, kas paredzētas tūrisma rallija uzvarētājiem. Tādas lielākas un mazākas bērza ripiņas pasūtot arī restorāni, Jelgavas novads prezentācijai, kā arī uz tādām lielām ripām tiek rakstīti māju vārdi.
Būs cepti dēļi
“Daudzus darbgaldus vīrs pats ir sametinājis, bet tagad nopirkām vienu ļoti labu krāsni, kādas Latvijā gandrīz nekur nav, – dēļi ir kā cepti, tāpēc nepūst. Tie ir tumši brūni un smaržo pēc deguma. Tādi dēļi ir labi āra terasēm, kāpnēm, laipām, tiltiņiem,” saimniece padalās ar jaunumu.
Ekskursantiem tiek dota iespēja aplūkot milzīgo saražotās produkcijas daudzumu, kas atrodas vairākās telpās, un iespēju kaut ko iegādāties lētāk. Var izvēlēties cukura un sāls traukus, koka karotes, dakšas, lāpstiņas, dēlīšus, traukus, maizes kastes, grozus, ķeblīšus, šūpuļzirdziņus, putnu barotavas, pakaramos, ķipīšus, koka tupelītes, dambreti un ko tik visu vēl ne. Ir iespēja pasūtīt koka toverus kāpostu skābēšanai, alus mucas, koka izstrādājumus pirts labiekārtošanai, arī galdus, solus, lāvas, āra kublus, pat mobilās saunas uz riteņiem, lielas šūpoles, lapenes utt. Ja sanāk braukt garām “Amatniekiem”, piemēram, dodoties uz Rundāles pili, apstājieties, jo kokapstrādes darbnīcā viesus uzņem labprāt.
