Mana sieva kā daudzas mūsu miestā visu mūžu ir piepelnījusies ar tulpju un un tomātu audzēšanu. Bagāta tāpēc nav tapusi, bet lieka kapeika savu reizi ir atlēkusi. Sevišķi agrākajos laikos, kad vēl zēla un plauka mūsu pašmāju spekulantu biedrība “Tomāts”. Līdz mūsdienām nav saglabājusies, kā saka, atdevusi galus dabīgā nāvē kā postsociālisma palieka – tā maldīgi biju iedomājies, līdz viendien mana laulene Antonija paziņoja: “Vecais, beidzot esmu tikusi augstā amatā! Valdes priekšsēdētāja Liliāna mani ir ieriktējusi par “Tomāta” likvidatori.”
Prieka vietā mani pārņēma panika. “Sieviņ, apdomājies labi, tu taču jau esi vecuma pensionāre,” uzmanīgi sarunu ievadīju es. “Kam tev to ambrāžu vajag, atsakies labāk no tā goda! Ka nesanāk šmuce! Ko teiks citi biedri? Visi taču domāja, ka “Tomāts” sen jau ir sapuvis! Kāda jēga to atkal celt gaismā?”
Bet Antonija palika sarkana kā pārgatavojies tomāts un man paziņoja, lai es turot muti. Šai beidzot esot iespēja kopā ar Liliānu tikt pie “Tomāta” vēl neieņemtā cietokšņa – lepnās kantorēkas, kura gadiem ilgi stāv tukša un neapkurināta, taču izskatās vēl glauna kā konfekte, tāpēc joprojām to kāro daudzi precinieki. Šām ar Liliānu esot plāns. Pirmkārt, “Tomāta” kantorim saskrullēta pamatīga bilances vērtība. Otrkārt, māja netiks norakstīta kaut kam nekam, bet Liliānai un manai Antonijai, jo šīs abas esot pieteikušās par pussprāgušā “Tomāta” vienīgajām kreditorēm. Treškārt, pārējiem izbijušajiem biedrības spekulantiem valdē vai ārpus tās vispār neesot nekādas teikšanas, jo Liliāna to nokārtojusi ar gudru ziņu: biedra naudas nav iekasējusi gadiem ilgi, bet labprātīgi bez atgādināšanas neviens pats jau arī nav pieteicies maksāt. Ceturtkārt, pēc tam “Tomāta” kantori varēs uzsit gaisā par solīdu cenu un tikt uz zaļa zara.
Klausoties to visu, man ģīmis stiepās arvien garāks. Izrādās, mūsējais “Tomāts” ir gluži vai Getliņu dārzenis – nemirstīgs. Un, visticamāk, biedru savstarpējā apmētāšana ar aromātiskiem tomātiem, kas jau ilgst teju 20 gadus, vēl tik ātri nebeigsies. Neticu, ka Antonijai no tā visa atlēks kāds labums. Nu kāda no viņas shēmotāja! ◆
