Statūtsabiedrības “Rainis” valdes priekšsēdētājs Pēteris Gabranovs uzskata, ka šodien galvenais ir godīgi strādāt, maksāt nodokļus un ļaut cilvēkiem saņemt algu.
Statūtsabiedrības “Rainis” valdes priekšsēdētājs Pēteris Gabranovs uzskata, ka šodien galvenais ir godīgi strādāt, maksāt nodokļus un ļaut cilvēkiem saņemt algu. Viņš atzinīgi vērtē iepriekšējos ministrus, kuru attieksme bijusi labvēlīga lauksaimniekiem, jo nozaru ministrijas faktiski vadīja lauksaimnieki, tāpēc viņiem 7.Saeimas laikā daudz ko izdevās uzlabot un nostabilizēt.
“Kā būs tālāk, par to spriedīsim pēc pāris gadiem,” saka P.Gabranovs. Viņš domā, ka rezultātus ietekmē strādātāju attieksme pret uzticētajiem pienākumiem.
“Ir daudz tādu cilvēku, kas ir bez darba, bet nevēlas strādāt pat par nelielu atalgojumu. Arī valsts politika tā izveidojusies, ka ir izdevīgi būt bezdarbniekam. Cilvēks pārtrauc strādāt un kādu laiku saņem bezdarbnieka pabalstu. Šajā laikā viņš apmeklē dažādus kursus, tērējot strādātāju, kas ir nodokļu maksātāji, naudu. Paiet laiks, un šis cilvēks atkal atgriežas darbā, kur varēja strādāt jau pirms “specializācijas” – bezdarbnieks ieguves. Šāda rīcība neveicina ražošanas un valsts attīstību,” pārliecināts valdes priekšsēdētājs.
Kvotas – garantija zemniekiem
P.Gabranovs secina, ka brīvais tirdzniecības līgums lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem nenodrošina simtprocentīgu iepirkumu, jo jāņem vērā konkurence un Krievijas tirgus nenoteiktība iepērkot un norēķinoties par produkciju. “Mums kā piena ražotājiem vienu brīdi šķita, ka veidojas labvēlīga situācija. Bet tad sākās izteikts Latvijas tirgus piesātinājums ar Lietuvā ražoto produkciju un cerības noplaka. Labvēlīgas izmaiņas P.Gabranovs saista ar valsts noteiktajām kvotām pienam.
“Piena kvotas būs garantija zemniekiem, ka viņi var ražot noteiktu daudzumu piena, zinot, ka to būs iespējams realizēt. Kvotas varēs pirkt un pārdot, jo veidosies situācija, ka vienam ir kvotas, bet nav govju un otrādi. Piemēram, ja mūsu statūtsabiedrībai iedotu 2000 tonnas kvotu, tad mēs zinātu, cik slaucamām govīm jābūt un cik no tām jāslauc. Tas radītu garantiju, nevis bijību, kā tas ir šobrīd, kad piens saražots, bet nezinām, vai kāds to pirks,” prāto P.Gabranovs. Regulārs produkcijas iepirkums ir pamats arī darba algas izmaksai strādniekiem. Lēmumi un rīkojumi nevar iespaidot naudas daudzumu. Arī izmaksāt nevar vairāk nekā ir līdzekļu. “Ir divas iespējas – aizkavēt maksājumus vai tos pārtraukt,” bilst priekšsēdētājs.
Nodokļus dala divējādi
Viņš pauž viedokli arī par nodokļu sistēmu, kurā pastāv tā dēvētais “blēžu vai riska” nodoklis. “Disciplinētam nodokļu maksātājam jāmaksā nodoklis, lai nodrošinātu nodokļu nemaksātājus pret viņus apdraudošo bankrotu. Man nav saprotams, kāpēc valdības politika pieļauj situāciju, ka viens maksā, bet otrs ignorē nodokļus. Kāpēc man kā regulāram maksātājam jākonkurē ar nemaksātāju? Nodokļus dalu tiešajos un netiešajos. Pirmajos mēs maksājam katru trešo peļņas latu, bet netiešajos nodokļos no trijiem latiem maksājam divus. Netiešos nodokļus saistu ar maksājumiem par patērēto elektroenerģiju, degvielas iegādi un citu,” spriež P.Gabranovs.
Latvieši nav slinkāki
Valdes priekšsēdētājs uzskata, ka, lai vadītu saimniecību, ne vienmēr ir nepieciešama lauksaimnieka izglītība. To var darīt arī pedagogs un medicīnas darbinieks, tikai jābūt apziņai, centībai un vēlmei izzināt visu par to, ko dari.
“Laukos strādāt nav viegli. Īpaši tad, ja vēl neesam spējuši strādāt Rietumeiropas lauksaimnieku līmenī, kur lauksaimnieki labi nopelna. Ja tā būtu, tad jaunieši labprāt izvēlētos darbu lauksaimniecībā, lai gan arī tur nav svešs bezdarbs. Nav ilgi jāgaida, kad Latviju uzņems Eiropas Savienībā. Tad nekas cits neatliks, kā pielāgoties tās prasībām. Bet mēs esam izturīgi. Lai kā latviešu zemnieku met, viņš vienmēr krīt uz kājām. Būtībā Eiropas prasības nav neizpildāmas. Ir apziņa, kā vajag strādāt, kādas iekārtas iegādāties, kādas tehnoloģijas ieviest, lai tās izdotos ievērot. Eiropas noteikumus varēs izpildīt tad, ja par to attiecīgi maksās. Mūsu cilvēki nav slinkāki un nezinošāki par rietumeiropiešiem, pat čaklāki. Tikai jāapzinās, ko viņi spēj veikt. Ne visi ir veiksmīgi uzņēmēji vai vadītāji, tāpēc jāizvēlas kaut kas cits. Vienam neveicas labības audzēšana, bet viņš ir veiksmīgs izklaides biznesā un tamlīdzīgi. Viss, kā jau iepriekš teicu, ir atkarīgs no cilvēka uzņēmības,” domā P.Gabranovs.
