Maijs ir svētku mēnesis. 12.maijā gulbeniete Ināra Vēverbrante nosvinēja vārdadienu, jau nākamajā dienā – dzimšanas diena, tad vēl kāzu jubileja un, protams, Māmiņdiena. Ciemos atnāk tuvinieki, ar kuriem parasti vakars tiek pavadīts, pasēžot pie svētku galda.
Pavisam Latvijā dzīvo 7875 Ināras. “Neesmu vecākiem vaicājusi, kāpēc viņi man devuši tieši šādu vārdu. Manus bērnus sauc Inga un Jānis. Man patīk, jo vārdi ir īsi un skanīgi,” saka vārdadienas gaviļniece.
Kaislības varā
Ināra ir kaislīga kolekcionāre. Jau vairākus gadu desmitus viņa krāj, kā pati joko, to, kas citiem paliek pāri. “Ko citi izsviež, to es savācu. Krāju visu, kas “pievelk manu aci”,” stāsta Ināra. No žurnāliem un avīzēm tiek izgrieztas anekdotes, receptes, interesanti zīmējumi un dažādas atziņas. To skaits sniedzas vairākos tūkstošos. “Sākumā šos izgriezumus liku banānu kastēs. Tagad esmu pensijā, laika man pietiek, tāpēc sāku tos līmēt lielajās, biezajās telefonu grāmatās. Kopā man ir 50 telefonu grāmatas, kuras palaikam pāršķirsta vīrs, mazbērni un es pati, lai izlasītu kādas interesantas anekdotes vai recepti,” saka Ināra.
Viņa domā, ka, iespējams, krāšanas azartu mantojusi no tēva. “Tētis arī ar dažādiem izgriezumiem ņēmās. Kad viņš nomira, atradām lielus sarakstītus manuskriptus. Tur sanāktu pat vesela grāmata par karu. Simtos lapu. Interesanti,” stāsta Ināra.
Patīk darboties mazdārziņā
Ināra ir priecīga un pateicīga, ka viņai ir piedāvāts darbs bērnudārzā “Auseklītis” par nakts auklīti. “Kad mazie aizmieg un iestājas klusums, sākumā naktīs adīju zeķes, tagad līmēju anekdošu, recepšu un citus izgriezumus grāmatās,” stāsta vārdadienas gaviļniece.
Viņai visu laiku patīk būt kustībā. “Es nevaru tā vienkārši nosēdēt, tāpēc ziemas man nepatīk. Ziemā es jūtos slikti, tad nekas cits neatliek, kā čubināties ar puķēm. To man ir pilnas palodzes. Bet pavasarī atplaukstu,” atzīst Ināra.
Viņa ir priecīga, ka brīvajā laikā var doties uz dārzu, kur acis priecē pašas izaudzēti ziedi. Dārzā tiek izaudzēti arī sīpoli, ķiploki, pupas, gurķi, dilles, puravi un cits. Ināra ir arī kaislīga sēņotāja. “Kamēr spaiņi nav pilni ar sēnēm, mājās nebraucam. Sēņot kopā ar vīru dodamies uz Druvienas, Velēnas, Lejasstradu mežiem, uz Balvu pusi un citur,” saka Ināra.
