Veselības ministrija lūgusi Veselības inspekciju izvērtēt, kā strādā no pagājušā gada 1.oktobra ieviestais “zaļais koridors” onkoloģijas pacientiem.
Tas paredz nosacījumus prioritārai speciālistu konsultāciju saņemšanai gadījumos, kad ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, turklāt izmeklējumi jāveic desmit dienu laikā.
“Kad vērsos pie ģimenes ārstes ar sūdzībām, mani nosūtīja uz analīzēm, bet pēc tam secināja, ka ir nepieciešama pamatīga pārbaude, kurai paātrinātu iespēju dod “zaļais koridors”. Pēc sazināšanās pa telefonu ārste sagatavoja nosūtījumu kolonoskopijai Valmieras slimnīcā, kas tika noteikta pēc vairākām dienām. Lai gan dzirdēts, ka kolonoskopija ir ļoti nepatīkama procedūra, tā ir pilnīgi nesāpīga, jo notiek narkozē,” stāsta kāda gulbeniete.
Divām trešdaļām konstatē onkoloģisku saslimšanu
Gulbenes ģimenes ārste Marita Luika salīdzina, ka pirms vairākiem gadiem bija jāgaida gandrīz divi mēneši, lai tiktu pie onkologa. “Tas onkoloģiskas saslimšanas gadījumā ir ļoti ilgs laiks. Tāpēc ir ļoti labi, ka ir rasts risinājums – “zaļais koridors”,” atzīst M.Luika. Lai gan tagad onkoloģisko pacientu ir daudz vairāk nekā agrāk, neviens onkologs neatsaka ģimenes ārstiem veikt pārbaudi, ja radušās aizdomas par ļaundabīgu audzēju. “Ģimenes ārstiem ir jāzvana uz viņiem zināmiem telefona numuriem, lai operatīvi pieteiktu uz izmeklēšanu. Nekad nav bijis problēmu to izdarīt desmit dienu laikā. Pacienti tiek izmeklēti un virzīti tālāk uz papildu izmeklēšanu vai uz operāciju. Esmu ļoti priecīga, ka šai problēmai ir rasts risinājums,” vērtē ģimenes ārste. Viņas praksē samērā bieži nākas nosūtīt pacientus pa “zaļo koridoru”. Turklāt apmēram divām trešdaļām pacientu apstiprinās aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, bet vienai trešdaļai ir labdabīgi audzēji, kuriem nepieciešama papildu izmeklēšana.
Vērtēs ”zaļā koridora” ieguvumus
Nacionālā veselības dienesta informācija liecina, ka pērnā gada oktobrī un novembrī 596 pacienti, izmantojot “zaļo koridoru”, ir saņēmuši speciālistu konsultācijas un izmeklējumus saistībā ar aizdomām par dažādu veidu ļaundabīgiem audzējiem, visbiežāk par kuņģa, resnās zarnas, krūts vai aizkuņģa dziedzera ļaundabīgu audzēju. Lai izvērtētu “zaļā koridora” efektivitāti un iespējamos uzlabojumus, Veselības inspekcija vērtē pacientu aprūpes procesu šajā posmā. “29.martā Smiltenē notiks Nacionālā veselības dienesta sanāksme Vidzemes ģimenes ārstiem, kurā analizēs “zaļā koridora” darbību. Arī es tajā stāstīšu par tā ieguvumiem. Nezinu spriest, kā un cik veiksmīgi notiek tālākā onkoloģisko slimnieku ārstēšana, bet ģimenes ārstiem ir iespēja operatīvi nosūtīt pacientus uz izmeklējumiem, lai laikus atklātu saslimšanu,” norāda Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.
