Gulbenē kāda daudzstāvu nama divistabu dzīvoklī kopā ar saimnieci vairāk nekā desmit gadus plašā no bronzas krāsas stieplēm darinātā būrī mitinās koši zaļš, liels papagailis – ara, kam saimnieki izraudzījušies vārdu Žako.
Gulbenē kāda daudzstāvu nama divistabu dzīvoklī kopā ar saimnieci vairāk nekā desmit gadus plašā no bronzas krāsas stieplēm darinātā būrī mitinās koši zaļš, liels papagailis – ara, kam saimnieki izraudzījušies vārdu Žako.
Putns neiebilst, ja viņi mīļi dēvē par Žakoņku. Tulkojumā tas nozīmējot – zaļais.
Ik pa laikam viņš krievu valodā atgādina, ka “Žakoņka harošaja pķica”. Pēc iepazīšanās ar Žako, kura dzimtene ir Panama, to noliegt ir neiespējami, jo aras papagaiļi ir ne tikai krāšņi, bet arī gudri.
Viņš vērīgi uzlūko ikvienu, kas ienāk istabā, veltījot garu, pašam vien saprotamu uzrunu papagaiļu valodā. Tikai uz īsu brīdi putns pieklust, lai turpinātu uzrunu. Šķiet, ka Žako tērgātu augu dienu, ja vien būtu, kas klausās. Spalgā balss vairāk nogurdina klausītāju nekā runātāju.
Saimniece Maija Ceunova stāsta, ka, lai uz brīdi pārtrauktu papagaiļa runāšanu un istabā iestātos klusums, viņa zem būra glabājot pulverizatoru ar remdenu ūdeni. To viņa uzpūšot uz Žako ar garajiem nagiem apveltītajām kājām. Klusums esot garantēts. Papagailis par šādu rīcību neesot iepriecināts, tāpēc pārtraucot pļāpāšanu, tiklīdz pamanot pulverizatoru viņas rokās.
Runāt sācis negaidot
Žako cēlā izturēšanās liecina par papagailim piemītošu augstprātību. Tā ir piedodama, īpaši, ja prot izteikties arī cilvēkiem saprotamā valodā. Papagaiļa runas māksla neesot atklājusies uzreiz. Arī pedagoga lomu neviens neuzņēmies. Žako, dzirdot, ka visi viņu liela, dēvējot par labu putnu, nolēmis arī pats sevi palielīt. Visiem tas bijis negaidīts pārsteigums. “Privet”, “zdrastvuj”, “babuška”, “Juļa”, “horošij”, “kto tam”, “papa”, “lastočka” – tie ir vārdi, ko putns atkārto ļoti bieži. Saimniece bilst, ka nevarot zināt, ko jaunu viņš savā nodabā iemācoties. Neesot saprotams, kas piesaistot atsevišķu vārdu apguvei. Iespējams, tās esot skaņas, intonācija, bet varbūt kaut kas pavisam cits.
Raud, ja nenāk miegs
Žako esot aktīvs papagailis, tāpēc labprāt nosnaužoties arī dienā. Tas, ka būris jāpārklāj ar lakatu, lai putnam radītu nakts iespaidu, esot izdomājums. Maija stāsta, ka lielākie sirdēsti papagailim esot vakaros, kad viņa nolemjot ātrāk doties pie miera un izslēdzot istabā gaismu. “Tad jums vajadzētu dzirdēt, kā Žako raud. Gluži kā bērns.” Saimniece mēģina izprovocēt papagaiļa raudas, pati tās atdarinot, bet neizdodas. Žako tikai pieklust, neizpratnē uzlūkojot raudātāju.
Papagailim nepatīkot palikt istabā vienam, ja aiz istabas durvīm dzirdamas pazīstamu cilvēku balsis. Arī tad pēc brīža atskanot raudas. Žako esot ārkārtīgi neapmierināts, ja pārtraucot vienu no viņam tīkamākajām nodarbēm – televīzijas pārraižu vērošanu. Gulēšanai putns pošoties pulksten 22.00 un naktī uzvedoties klusi. “Žako raud bieži. Tas laikam tāpēc, ka viņam ir garlaicīgi. Gudrinieks, ar raudāšanu viņš mēģina mani iežēlināt,” draudzīgi saka saimniece. Lai cīnītos ar garlaicību, Žako stundām ilgi zvanot būrī ievietotos nelielos metāla zvaniņus. Tiklīdz aiz loga viņš pamanot aizlidojam putnu vārnas lielumā, būrī sākoties panika.
Patīk multiplikācijas filmas
Papagailis protot ne tikai raudāt, bet arī smieties. Lielākā jautrība sākoties tad, kad televīzijā rādot multiplikācijas filmas vai pārraides bērniem. Tādos brīžos smiekli no samtaini guldzošām skaņām pāriet augstās skaņkārtās. Šķiet, ka Žako mēģina kādu izsmiet.
“Žakoņkam patīk, ja es dziedu. No labsajūtas un patikas viņam pat acu krāsa mainās no tumšas uz sarkanu toni,” Maija dungo melodiju, bet Žako klausās, uz vienas kājas stāvēdams uz stieņa būra vidū, otru turot paceltu gaisā. Tiklīdz dziedātāja apklust, istabā atskan skaļa norāde, ka jāturpina dziedāt. “Nevis es, bet viņš mani dresē. Tad man jādzied, tad televīzijas pārraides jāskatās, tad gulētiešanas laiks jāievēro. Viss tikai pēc viņa prāta,” saimniece labsirdīgi pukojas, piebilstot, ka mazliet no Žakoņkas baidoties. “Viņš man knābj rokās un pēc tam skaļi smejas. Kad bija mazāks, tad gan draudzīgi sēdēja uz pleca. Knābiens ir spēcīgs un sāpīgs.”
Žako patīkot mazgāties. Zem siltas dušas viņu mazgājot tikai vasarā, kad ir silts. Mazgāšanās procesu pavadot labsirdīga putna guldzināšana un dziedāšana. Pēc tam viņš ilgi esot aizņemts, kārtojot spalvu pa spalvai. Izrādās, ka lielo, tumšzilo astes spalvu raustīšana esot papagaiļa nodarbe pavasarī. Mājās jau sakrājusies krietna sauja astes spalvu.
Vitamīnus iemāna ar rīsu biezputru
Maija stāsta, ka pirms dažiem gadiem Žakoņkam izdevies izsprukt brīvībā pa vaļējo istabas logu. Mājās sācies īsts satraukums, jo putnu saimnieces mazmeitai Juļai uzdāvinājis meitenes tēvs. “Laimīgā kārtā papagaili atrada kāds vīrs no Blaumaņa ielas. Žako bija uzlaidies viņam uz pleca. Vīrietis to bija aiznesis mājās un uztaisījis pagalmā būri. Apkārtējie bērni, zinot, ka tiek meklēts liels papagailis, mums par to izstāstīja. Gāju bēgli atgūt,” atceras saimniece un kā atlīdzību par seno notikumu Žakoņkam piedāvā istabas puķes lapu, kas esot nekaitīga un papagailim garšojot. Kārumnieks graciozi pasniedzas pēc sulīgā našķa. Ilgi un domīgi viņš košļā kumosu, līdz tas pazūd knābī. Papagaili barojot ar specializēto tieši arām domāto barību, bet viņš neatsakoties arī no apelsīniem, mandarīniem, āboliem un zaļajiem zirnīšiem. Žako eleganti protot tikt galā ar sausiņiem. Katru gabaliņu viņš izmērcējot ūdenī, un tad tas pazūdot varenajā knābī. Neiztiekot arī bez vitamīniem. Piemēram, D vitamīnu iemānīt izdodoties tikai kopā ar rīsu biezputru.
Citāds pasaules redzējums
Papagailis bieži mēdzot būt dusmīgs, tas tādēļ, ka viņam neesot draudzenes. Arī par saimnieku putns no ģimenes izvēloties tikai vienu cilvēku. “Žakoņka pret vīriešiem izturas draudzīgāk nekā pret sievietēm. Tiem viņš guļ uz ceļgala, neknābj, bez pārtraukuma kaut ko stāsta un ļaujas paņemt rokās.” Par Maijas teikto iespējams pārliecināties. Zaļais skaistulis, atbrīvots no būra šaurības, lepni pārsoļo istabu un bezbailīgi dodas mūsu fotogrāfa Gata virzienā, lai pārbaudītu viņa apavu izturību.
“Paņemiet rokās, viņš neiebildīs,” saimniece iedrošina, tomēr Gatis respektē papagaiļa spēcīgo knābi un nagus. Apmierinājis ziņkāri, Žako notur iespaidīgu uzrunu, lai tad turpinātu dižošanos, liekot vairākus soļus uz priekšu, dažus atpakaļ, tad izvēloties galopu. Ik pa brīdim viņš negaidot pagriež galvu tā, ka viena acs raugās griestos, otra – grīdā. Laikam arī tāds pasaules redzējums ir interesants.
