Ieva, administratore birojā: – Neilgajā darba mūžā man ir bijuši divi atvaļinājumi, un abos esmu devusies tuvākā un tālākā ceļojumā. Noteikti uzskatu, ka šajā laikā nav jācenšas padarīt to, kam nekad neatliek laika, strādājot algotu darbu. Manā uztverē atvaļinājums ir īstais laiks, lai sakrāmētu somas un aizceļotu – vislabāk uz svešām zemēm, bet arī tepat Latvijā var būt gana interesanti, ja dodas apceļot, piemēram, citu novadu.
Ceļošana, manuprāt, ir labākās zāles pret garlaicību, tāpēc ka palīdz smelties jaunus iespaidus, satikt nepazīstamus cilvēkus, izbaudīt, ko nozīmē būt, un izdzīvot mirkli – šeit un tagad!
Lieliski izdevies atvaļinājums ir tad, ja brīvdienās nav bijis jādomā par darbu, var pilnībā atslābināties un ļauties plūsmai. Arī ikdienā vienmēr novērtēju dabu un tās skaistumu, tāpēc atvaļinājuma laikā tai pievēršu īpašu uzmanību, nav svarīgi – līst lietus vai spīd saule, manu labsajūtu tas nespēj ietekmēt. Ir tikai viens noteikums, lai justos pilnīgi laimīga atvaļinājumā, proti, noteikti nevēlos būt viena. Uzskatu, ka pozitīvajās emocijās vienmēr jādalās ar pārējiem, un vislabāk to izdarīt kopā ar draugiem.
Baiba, strādā valsts pārvaldē: – Atskatoties uz vairāk nekā desmit gadu darba stāžu (pa vidu divi bērna kopšanas atvaļinājumi), secinu, ka laika pilnvērtīgai atpūtai kļuvis mazāk. Sākumā dažus gadus nostrādāju skolā, un brīvā vasara man bija īsta medusmaize. Biju jauna, neprecējusies, tāpēc dauzījos kopā ar draugiem, piedalījos dažādos pasākumos un vienkārši atpūtos. Kad pārgāju darbā uz kādu bezpeļņas organizāciju, atvaļinājuma laiks saruka līdz vienam mēnesim. Protams, ņēmu to vasarā, lai pieskaņotos vīram – pa vidu paspēju apprecēties. Tas bija jauks laiks kopā – apciemojām vecākus un remontējām dzīvokli. Bijām vienkārši laimīgi! Kad bērni nedaudz paaugās, atkal mainīju darbu, bet šajā darbavietā atvaļinājumu vasarā varu dabūt tikai divas nedēļas. Lai to pilnvērtīgi izmantotu, esmu sapratusi, ka nedrīkst sēdēt mājās. Jau gadu iepriekš plānojam un krājam naudu kādam ceļojumam. Tajā dodamies tikai ar vīru, kas ir ļoti būtiski mūsu attiecībām. Bērni savukārt priecīgi, ka var padzīvot pie vecmāmiņas. Dzīve skrien tik ļoti ātri, ka nepieciešams papūlēties, lai kvalitatīvi pavadītu atvaļinājumu. Tas ir to vērts, jo burtiski uzlādē nākamajam darba cēlienam.
