“Devos pārgājienā pa dzelzceļa uzbērumu, kurš noteikti ir tūrisma objekts, jo marķēts kā zaļais veloceļš. Protams, ka visapkārt mētājas izdzertās plastmasas, stikla pudeles, alus bundžas, kā arī nedaudz citu atkritumu. No sākuma pat domāju, ka, regulāri nākot te staigāt, varētu pamazām vien savākt, bet daudzums ir liels,” “Dzirkstelei” raksta gulbeniete L.Irbe.
“Interesenti, kas par šiem ceļiem atbild? Kāds pie tā ir strādājis, marķējot kilometrus, cērtot krūmus,” neizpratnē ir sieviete. Viņa arī vēlas zināt, vai piemēslotājus var atrast un sodīt.
Kam pieder?
Gulbenes novada pašvaldība ir iesaistījusies Igaunijas-Latvijas un Latvijas-Krievijas pārrobežu projektos. Mērķis ir sakārtot arī bijušos dzelzceļa līniju uzbērumus jeb “zaļos dzelzceļus”. Tie ir paredzēti aktīvai atpūtai un tūrismam – velobraucējiem, kājāmgājējiem, nūjotājiem, kā arī slēpotājiem ziemas periodā. Runa ir par bijušajām dzelzceļa līnijām (tagad vienkārši zemes ceļiem): Gulbene-Ieriķi, kā arī Gulbene-Balvi-Viļaka. Gulbenes novada pašvaldība šajos projektos ir viena no partnerēm un ir atbildīga par bijušā dzelzceļa uzbēruma posmu no Rankas līdz Gulbenei, kā arī par posmu no Gulbenes līdz Sitas upei.
Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts “Dzirkstelei” skaidro, ka pagājušajā gadā ticis noslēgts zemes patapinājuma līgums ar akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš” par minēto dzelzceļa posmu nodošanu astoņām pašvaldībām bezatlīdzības lietošanā uz pieciem gadiem. Zemes īpašniece tajā pašā laikā ir un paliek akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”. Pašvaldību pienākums ir savā administratīvajā teritorijā esošo “zaļā dzelzceļa” posmus uzturēt lietošanai atbilstošā kārtībā. Pašvaldības intereses pilnvarota pārstāvēt ir Latvijas Zaļo ceļu asociācija. Pašvaldības gādā par līdzekļu investēšanu “zaļajos dzelzceļos”, iesaistoties starptautiskos projektos.
Ir plāns
R. Sijāts saka – Gulbenes novada pašvaldībai ir plāns, kā veicināt to, lai “zaļie dzelzceļi” netiktu piesārņoti ar atkritumiem. Esot doma par to, lai atsevišķos posmos liegtu dzelzceļa uzbērumus izmantot kā braucamos ceļus automašīnām. R.Sijāts uzsver – “zaļie dzelzceļi” nav plānoti un nav paredzēti automašīnām. Viņš uzskats – atkritumus dzelzceļa uzbērumu malās atstāj tieši tie, kuri brauc ar automašīnām.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs “Dzirkstelei” saka, ka atbildīgiem par “zaļo dzelzceļu” piemēslošanu ir jājūtas tiem, kas to dara. “Ļoti žēl, ka dažiem iedzīvotājiem ir tāda attieksme pret to vietu, kur viņi dzīvo, un vispār par dabas saudzēšanu un aizsardzību. Nu ne jau šos atkritumus nesa uz muguras, gan jau atveda ar mašīnu, kas arī ir izmaksas. Vai nebija gudrāk pieteikt papildu konteineru un samaksāt to pašu, ko iztērēja par degvielu un mašīnas ekspluatāciju?! Katram ir jārūpējas, lai nepiemēslotu vidi un dzīvotu estētiski sakoptā un acīm baudāmā vidē. Pašvaldība organizēs savākšanu un veiks izmeklēšanu, lai vainīgie tiktu sodīti,” saka N.Audzišs.
Atkritumu apsaimniekošanas likums paredz, ka zemes īpašnieks ir atbildīgs par īpašumā pretlikumīgi novietotajiem atkritumiem, to savākšanu, kā arī ir tiesīgs piedzīt zaudējumus no piemēslotāja. Administratīvo pārkāpumu kodekss par vides piesārņošanu ar atkritumiem paredz naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no 350 līdz 2900 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.
Fakti◆ Lai sakārtotu Gulbenes-Ieriķu dzelzceļa uzbērumu Gulbenes novada teritorijā, izmaksas šajā Igaunijas-Latvijas projektā bija 40 550 eiro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 34 467,50 eiro, pašvaldības finansējums – 6082,50 eiro.
◆ Lai sakārtotu “zaļo dzelzceļu” no Gulbenes Balvu virzienā, Gulbenes novadā šā projekta izmaksas ir 52 510 eiro, no tām 90 procenti jeb 47 259 eiro ir Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas finansējums.
Avots: Gulbenes novada pašvaldība
