Starpvalstu projekts “Zaļais dzelzceļš” tika uzsākts martā. No tajā paveiktā visiem redzama ir skatu platforma netālu no Stāmerienas stacijas.
Nākamgad stacijas ēkā tiks izveidots interaktīvs stends, kurā ikvienam būs pieejama informācija gan par bānīti, gan par atpūtas iespējām pagastā. “Zaļā dzelzceļa” līnijā “Ieriķi – Gulbene” Gulbenes posmā darbi tiks uzsākti nākamgad.
Infrastruktūras veidošanai noderēs ārzemju pieredze
“Novadā vēl nav uzsākti darbi, lai veidotu jaunā tūrisma maršruta marķējumu, norādes un infrastruktūru. Tiesa, “Latvijas dzelzceļš” attīra no krūmiem bijušās dzelzceļa līnijas uzbērumu. Tie ir uzņēmuma kārtējie darbi, kas nav saistīti ar projektu. Tomēr labi, ka šis posms būs jau atbrīvots no krūmiem, jo tas tāpat būtu jādara. Projektā ir paredzēta tilta pār Tirzu rekonstrukcija, kā arī tiks vērtēts, kurās vietās nepieciešams sakārtot vai uzlabot “zaļo dzelzceļu”,” stāsta Gulbenes novada domes projektu vadītāja V.Lāčkāja-Krūmiņa, kura ir šā projekta koordinatore novadā.
Piedaloties Vidzemes Tūrisma asociācijas rīkotajā pieredzes braucienā projekta partneriem, viņa iepazinās ar 125 kilometru garu “zaļo ceļu”, kas izveidots no pilsētas Vennbahn Vācijā līdz Troisvirgas pilsētiņai Luksemburgas pierobežā. “Latvijā pagaidām nav iespēju gūt pieredzi bijušā dzelzceļa atdzīvināšanai, tāpēc Vācijā vērojām, kādā veidā veidota infrastruktūra: informācijas stendi, norādes, veloceļa marķējums, atjaunoti tilti, izvietotas brīdinājuma zīmes, kur bijušais dzelzceļš šķērso šoseju. Varēja redzēt, kā tiek izmantotas bijušās dzelzceļa stacijas, piedāvājot pakalpojumus tūristiem. Vietējiem uzņēmējiem rīkosim seminārus par to, kā attīstīt pakalpojumus, piemēram, velonomu, ēdināšanu tūristiem “zaļā dzelzceļa” posmos,” norāda projektu vadītāja.
Tiek domāts, kā ierobežot autobraucējus, kuri izmanto bijušās dzelzceļa līnijas uzbērumu. V.Lāčkāja-Krūmiņa atzīst, ka vajadzēs ņemt vērā – nereti bijušais dzelzceļš nodrošina vietējiem iedzīvotājiem iespēju taisnāk nokļūt savās dzīvesvietās, tāpēc pavisam ierobežot transporta kustību nevarēs. “Arī citos “zaļā ceļa” posmos pašvaldības domā rīkoties līdzīgi, bet tāda iespēja tiks pieļauta tikai atsevišķos posmos,” viņa saka.
“Latvijas dzelzceļš”, kura īpašumā ir bijušās dzelzceļa līnijas, atbalsta to izmantošanu, taču pašvaldībai ir juridiski jāvienojas par ceļa zīmju uzstādīšanu.
Palīdz saglabāt un atjaunot dzelzceļa līniju
SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” pārstāvis Andris Biedriņš atzīst, ka šaursliežu dzelzceļš var būt starpposms “zaļajā ceļā”. “Mēs esam pa vidu starp diviem “zaļā dzelzceļa” posmiem, kurus paredzēts veidot šajā reģionā. Tas nozīmē, ka varam būt saistošais posms projektā, kas vēršas plašumā Latvijā un Dienvidigaunijā. Pagaidām ir tikai pirmās iestrādes, idejas un mēģinājumi, kā kaut ko darīt šajā virzienā. Vēl nav atbilstošas infrastruktūras “zaļā dzelzceļa” posmiem,” spriež A.Biedriņš. Viņš uzsver, ka bānītim ir savas priekšrocības, jo tas jau ir atjaunots. Savukārt ar “zaļo dzelzceļu” cenšas saglabāt, izmantot un atjaunot to, kas vēl ir palicis no bijušajām dzelzceļa līnijām.
“No kultūras un vēstures pieminekļa saglabāšanas viedokļa daudzas lietas ir jau zudušas. No dzelzceļa ir palicis tikai uzbērums, dažas stacijas, tilti… Iecere, ka tā varētu kļūt laba infrastruktūra tūristiem – gan velotūristiem, gan kājāmgājējiem, ir apsveicama. Tas ir kompromisa risinājums, lai saglābtu to, kas vēl ir palicis,” uzsver A.Biedriņš.
Viņš uzskata, ka Gulbenes bānīša depo varētu kļūt par vietu, kur tiktu nodrošinātas naktsmītnes un pakalpojumi – velosipēdu apkope, remonts. Šaursliežu dzelzceļa 33 kilometru garais posms nav liels attālums riteņbraucējam, taču tajā velosipēdu var ielikt vilciena vagonā, lai nelielais brauciens kļūtu par atpūtu un savdabīgu atrakciju. “Iespējams, ka dzīvā dzelzceļa iekļaušana maršrutā radīs lielāku interesi par “zaļā dzelzceļa” posmiem,” domā A.Biedriņš.
Gatavo maršruta kartes un rokasgrāmatu
Projekts “Zaļais dzelzceļš” paredz bijušo dzelzceļa līniju infrastruktūras sakārtošanu Vidzemē un Dienvidigaunijā, izveidojot apmēram 750 kilometru garu velosipēdistu un kājāmgājēju maršrutu, kura lielākā daļa ved pa bijušajām dzelzceļa līnijām. Maršruts būs apļveida, tā sākuma un beigu posmi būs savienoti. Paredzēts arī izstrādāt tūrisma mājaslapu “www.greenwey.eu”, kurā būs pamatinformācija par maršrutu, kartes, saites uz partneru tūrisma informācijas centriem.
Projektā ir iesaistīti 15 Latvijas un 8 Igaunijas dalībnieki, galvenokārt pašvaldības. Maršrutu Vidzemes Tūrisma asociācija prezentēs nākamā gada tūrisma izstādēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Vācijā.
