Piektdien Lizuma pagasta Velēnā kādā privātā mežā zem vēja izgāztas priedes atrasti divu cilvēku galvaskausi, kuriem veiks ekspertīzi.
Piektdien Lizuma pagasta Velēnā kādā privātā mežā zem vēja izgāztas priedes atrasti divu cilvēku galvaskausi, kuriem veiks ekspertīzi. Vietā, kur atrasti galvaskausi, ir līdz galam neapzinātas platības – viduslaiku senkapu teritorija.
Lizumniete Aija Stīpniece no “Pietiņu” mājām laikrakstam stāsta, ka no priedes apakšas izvēlušos galvaskausus uzgājusi, kopā ar mežstrādnieku apsekojot savu mežīpašumu pēc vētras. Par atradumu viņa ziņojusi policijai.
Tēva mājas, kas celtas 1929.gadā, A.Stīpniece ir atguvusi tikai 1991.gadā, tāpēc viņai nav informācijas par notikumiem, kas šajā apkārtnē risinājušies padomju gados. A.Stīpniece aptaujājusi vietējos iedzīvotājus, kas stāstījuši, ka tagad mežā atrastie galvaskausi, iespējams, ir izrakti no senkapiem jau padomju varas laikā – sešdesmito gadu beigās vai septiņdesmito gadu sākumā.
“Toreiz te paplašināti tīrumi. Atrasts daudz cilvēku kaulu. Tie savākti un aizvesti. Kur, to neviens nezina. Kāds Lizumā, iespējams, paturējis dažu eksponātu kā suvenīru. Tā pagastā runā. Kāds vīrs esot turējis atrastos galvaskausus mājās uz plaukta pie gultas. Kad šis cilvēks nomiris, piederīgie mājās turētos cilvēku galvaskausus esot aiznesuši uz šķūni un glabājuši tur. Vēlāk galvaskausi salikti somā un mežā noglabāti zem eglītes, kas savukārt pieaugusi pie priedes stumbra. Vēja nogāztā priede līdzi paņēmusi arī egli. Galvaskausi paripoja nost. Somas paliekas arī bija turpat,” stāsta A.Stīpniece.
Vienmēr esot zinājusi, ka lauku māju tuvumā privātajā zemē atrodas senkapi. Taču nav informācijas par to, cik lielu teritoriju aizņem šie apbedījumi. Saimniekojot ar senkapu tuvumu vienmēr rēķinoties, tāpēc esot apgrūtināta meža ciršana.
Valsts kultūras pieminekļu galvenā inspektore Gulbenes rajonā Sarmīte Dundure laikrakstam saka, ka meža īpašniecei par atrastajiem galvaskausiem, pirmkārt, bija jāziņo Valsts kultūras pieminekļu inspekcijai. “Uz notikuma vietu bija jāizsauc arheologi, lai mēra, fiksē visus apstākļus. Atradumam ir drīzāk zinātniska, nevis krimināla nozīme. Šajā vietā ir pagaidām vēl nepētīti viduslaiku senkapi,” saka S.Dundure.
Viņa uzsver, ka atradums varētu interesēt antropologus, kas, pētot cilvēku galvaskausus, noskaidrotu to vecumu, dzimumu, iegūtu ziņas par slimībām, ar kādām dzīves laikā slimojuši viduslaiku cilvēki. S.Dundure arī atgādināja, ka Krimināllikums par kultūras pieminekļa apbedījuma priekšmetu nolaupīšanu paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no 3 līdz 15 gadiem.
