Zemā ūdens līmeņa un biezā ledus dēļ upēs un ezeros varētu sākt slāpt zivis. Lielā salā zivīm nevarot līdzēt arī āliņģi, jo tie drīz aizsalst.
Zemā ūdens līmeņa un biezā ledus dēļ upēs un ezeros varētu sākt slāpt zivis. Lielā salā zivīm nevarot līdzēt arī āliņģi, jo tie drīz aizsalst. Speciālisti uzskata, ka cīnīties ar dabu ar tik vienkāršiem un arhaiskiem līdzekļiem esot diezgan nejēdzīgi.
“Vasarā nebija vajadzīgā ūdens pieplūduma nevienā ūdenstilpē, tajās bija zems ūdens līmenis, tādēļ pastāv iespēja, ka zivis tuvākajā laikā varētu slāpt. Pašlaik vēl nav saņemta informācija par zivju slāpšanas gadījumiem. Tiklīdz būs pirmais atkusnis un virs ledus iznāks ūdens kārta, kas vēl zemāk nospiedīs uzsnigušo sniega kārtu, sāksies zivju slāpšana,” skaidro Madonas reģionālās vides pārvaldes ūdeņu bioloģisko resursu aizsardzības daļas vadītājs Jānis Zeltiņš.
Viņš norāda, ka Gulbenes rajonā zivis varētu slāpt Virānes un Lazdoga ezeros, kas ir sekli un dūņaini. Īpaši slāpšana raksturīga Virānes ezerā. Ja tajā sāk slāpt zivis, tad speciālisti var spriest, kas zivis slāpst arī citās ūdenstilpēs. Pēdējos gados, kad ūdenstilpēs ir zems ūdens līmenis, Virānes ezerā zivis ir slāpušas. Gulbenes rajona ezeros ledus biezums ir apmēram 40 centimetri, citviet sasniedzot pat pusmetru.
“Ir bezspēcīgi cīnīties pret dabu, ja tāparedz, ka šogad zivīm ir jāslāpst. Savulaik bija dažādas metodes, kā cīnījās pret zivju slāpšanu. Piemēram, skābekļa balonus ielaida āliņģos un bagātināja ūdeni ar skābekli, tomēr tas ir pārāk dārgs process un ekonomiski neizdevīgs. Nelielos ezeros izmantoja kompresorus, kas sūknēja gaisu ūdens virsējos slāņos, bet tagad to vairs neizmanto. Viena no metodēm ir āliņģu zāģēšana. Tajos ievieto niedres un aizber ar sniegu, lai āliņģis tik ātri neizsalst, bet zivis caur niedru kātiem saņem gaisu. Tomēr tā ir arhaiska metode, kas var palīdzēt piemājas dīķīša zivīm, bet lielos ez1eros tā cīnīties ir diezgan nejēdzīgi,” domā J. Zeltiņš.
