No Zemessardzes 24. Alūksnes bataljonā zemessargiem apmēram puse ir sievietes. “Vīrietis zemessargs ir pierasta lieta, bet, kāpēc sieviete labprāt iesaistās mācībās, neesmu vēl izpratis,” atzīst bataljona komandieris Juris Kļaviņš.
No Zemessardzes 24. Alūksnes bataljonā zemessargiem apmēram puse ir sievietes. “Vīrietis zemessargs ir pierasta lieta, bet, kāpēc sieviete labprāt iesaistās mācībās, neesmu vēl izpratis,” atzīst bataljona komandieris Juris Kļaviņš.
“Esmu sporta skolotāja, un zemessargos daudz kas ir saistīts ar sportu. Mani tas interesē, patīk nodarboties. Protams, vīri mani grib redzēt mājās pie katliem. Labi, ka ģimene mani atbalsta,” stāsta Ramona Ionaško. Viņa pagaidām bijusi tikai vienās nodarbībās, kas notika naktī. Šāva ar automātu, meklēja kontrolpunktus.”Man ļoti patika. Zemessardzē esmu apmēram gadu, bet ģimene to uztver pozitīvi,” saka R.Ionaško.
Ramona domā, ka tagad vīri pozitīvi vērtē viņas izvēli. “Kad uzvelkam formas tērpus, visi esam vienādi, nav nekādu izņēmumu. Jaunākajai zemessardzei ir 18 gadu, bet vecākajai 48. Mūs visas mīl,” domā R.Ionaško. Zemessargu nodarbībās viņa ir guvusi pārliecību par saviem spēkiem. “Neteiksim, ka jūtos kā feministe, bet kaut kas līdzīgs ir,” atzīst Ramona.
Brīvajā laikā viņa lasa psiholoģiska un filozofiska satura literatūru, mācās psiholoģijas maģistratūrā Alūksnē un nodarbojas ar sportu. “Uzskatu, ka vislielākā laime cilvēkam ir laba ģimene un dzīves mērķis. Mans moto ir šāds – dari visu iespējamo, lai sasniegtu mērķi. Man tas ir jāizdara, un es to varu,” apgalvo R. Ionaško.
Ramona nepieļauj domu, ka varētu aiziet no zemessardzes. Sievietes, kas vēl nav zemessardzē, viņa iedrošina: “Nāciet mūsu bariņā- nenožēlosiet!”
