Pagājušajā nedēļā biedrība “Siera klubs” Cēsīs uz semināru aicināja Vidzemes zemniekus, kas nodarbojas ar piena ražošanu. Tajā piedalījās arī zemnieki no Gulbenes novada.
Kaut ko pasaka tikai ministrs
Vairāki no viņiem neslēpa kritiku par šo semināru, atzinīgi vērtējot tikai zemkopības ministra Jāņa Dūklava uzstāšanos, viņa ieceri šogad izveidot lauku kreditēšanas fondu, lai tiktu klāt Eiropas naudai. Fonds ļautu apmaksāt projektu īstenošanu. Panākta vienošanās arī par akcīzes nodokļa atmaksu. Zemnieki varēs neierobežotā daudzumā iegādāties degvielu akcizēto preču noliktavās, nemaksājot akcīzes nodokli. Taču zemnieki sašutuši, ka divas stundas departamentu vadītāji stāsta zināmas patiesības, it kā zemnieki būtu muļķi, kas nezina, kā jāstrādā.
“Uzskatu, ka daļa semināra bija necieņa pret lauku cilvēkiem, kuri tērēja savu laiku un naudu, lai piedalītos pasākumā. Vai tiešām referenti nemanīja, ka zālē jau pēc pirmās uzstāšanās sākās čalas, kas pastiprinājās līdz ar katru nākamo runātāju. Šāda amatpersonu atrunāšanās, pat īsti nezinot, ko runāt, ir necieņa pret zemniekiem. Mēs uz semināru braucām, lai iegūtu jaunu informāciju, lai veidotu normālu dialogu. Pat tad, kad jau bija ieradies zemkopības ministrs un visi sauca, lai dod vārdu viņam, ierēdņi neatkāpās no semināra plāna. Smieklīgi, ka tika norādīts – govs ir dzīvs radījums, uz kuru ir jāpaskatās,” sašutusi saka Lizuma pagasta zemnieku saimniecības “Augstkalni” zemniece Inese Berga.
Zemi – latviešu zemniekam
Ineses zemnieku saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību un gaļas lopu audzēšanu. Novietnē šobrīd mitinās 350 liellopi. Strādā 10 algota darba strādnieki. Akciju sabiedrībai “Valmieras piens” un SIA “Dimdiņi” konfekšu ražošanai ik dienu tiek aizvizināti 2500 kilogrami piena. Saimniecība ir stabila, un pakāpeniska attīstība tajā notiek arī šajā laikā. Iespēju robežās pārdomāti tiek pirkta lauksaimniecības tehnika, restaurētas ēkas, palielināts lopu skaits. “Lielākā kļūda, ko laukos esam pieļāvuši, ir tā, ka zemnieki nepirka zemi, kad vien un cik vien tas bija iespējams. Te bija vajadzīgs valsts atbalsts, lai Latvijas zeme paliktu latviešu zemniekiem. No dāņa vai vācieša mēs to vairs neatpirksim, bet zeme ir lielākā mūsu vērtība,” spriež I.Berga. Zemniece piekrīt zemkopības ministra teiktajam, ka nav pareizi atbalstīt kooperatīvus, kas tikai pērk un pārdod. “Kooperatīvi ir tie, kas uzpērk, ražo, dod darba iespējas, maksā nodokļus un pārdod produkciju tālāk,” saka Inese.
I.Berga uzskata, ka lauksaimnieki pieļāvuši lielu kļūdu, cerot, ka viņi būs miljonāri. “Tik daudzi par miljoniem valsts latu uzcēla jaunas kūtis, par valsts subsīdijām sapirka lopus, būdami pārliecināti, ka vienmēr būs pārsteidzoši augsta piena cena. Ir jādzīvo reāli. Cik var prasīt, lai tikai dod! Beidzot taču ir jāsāk ražot! Katram projektam pretim ir jāliek reāla saimniecības dzīvotspēja. Tapa falši projekti, kur nu šodien ir nonākuši to rakstītāji? Mēs savā saimniecībā projektus īstenojam paši par savu naudu. Eiropas nauda bija jādod dzīvotspējīgām saimniecībām, bet tagad šo kļūdu vairs nevar labot. Lai attīstītos, ir jāņem kredīti, bet nevis ar 20, bet 200 procentu garantiju, ka spēsi atdot, ir jābūt pašriskam – kas notiks, ja ar mani kas notiks,” uzskata I. Berga.
