Gulbenes rajona Litenes pagasta zemnieku Alekseju Mohovikovu un dēlus Juri un Andri pagasta iedzīvotāji pazīst kā cilvēkus, kam zeme ir svētums, kas godājama un rūpīgi kopjama.
Gulbenes rajona Litenes pagasta zemnieku Alekseju Mohovikovu un dēlus Juri un Andri pagasta iedzīvotāji pazīst kā cilvēkus, kam zeme ir svētums, kas godājama un rūpīgi kopjama, tāpēc zemnieki no tās neatsakās, bet apgūst aizvien jaunas platības un audzē labību.
“Kviešus sākām pļaut 2.augustā, vispirms iemēģinot un pieregulējot kombainu. Laika apstākļi labi, labība nav veldrē, tāpēc ceram, ka ar graudaugu pļauju tiksim galā nedēļas laikā,” saka Aleksejs Mohovikovs, kas kolhozu laikā bijis teicams kombainieris.
Zemnieki labībai atvēlējuši 25 hektārus. Piecos no tiem iesējot vasarājus, bet divdesmit hektāros ziemājus – rudzus un ziemas kviešus. Graudus iecerēts realizēt akciju sabiedrībai “Rēzeknes dzirnavnieks”, ar ko noslēgts līgums par 50 tonnām pārtikas graudu.
Cer, ka turēs solījumu
“Ceram, ka pārstrādātāji šogad turēs solījumu un nebūs tā kā pērn, kad atļāvās neievērot līgumu. Šobrīd klētī ir vēl sešas tonnas no pagājušā gada ražas, ko neizdevās pārdot. Pārstrādātāji zemniekiem izvirza drakoniskas prasības, bet paši atļaujas noteikumus neievērot. Viņi jūtas aizsargāti, kas aizsargās zemniekus?” prāto A.Mohovikovs. Viņa dēls Juris bilst, ka esot kooperatīvās sabiedrības “Klēts” paju biedri, tāpēc neesot problēmu, kur graudus iztīrīt, izkaltēt un uzglabāt.
Vēlas lielāku samaksu
Aleksejs un Juris, norādot uz labi augušajiem kviešiem, lēš, ka būs laba graudu raža. “Vajadzētu būt vismaz no 25 līdz 30 centneriem no hektāra. “Klēts” pirmajā dienā iekūla 43 tonnas graudu. Būs laba raža. Ja vēl par tonnu graudu iepircēji maksātu vairāk nekā tos 64 latus, tad par dzīvošanu un strādāšanu laukos nevarētu sūdzēties. Viena hektāra izmaksas ir simts latu. Par graudu tonnu maksā 64 latus plus vēl 12 procentus. Kopā 120 lati iznāk. Kas paliek zemniekam? 20 latu vēderam. Būtu maksājuši vismaz 70 latus,” rēķina Juris. Bet tēvs piebilst, ka ievērojumus izdevumus rada dīzeļdegviela, kuras litra cena pieaugusi no 15 līdz 35 santīmiem, arī lauksaimniecības tehnika nolietojusies. Vajadzīgas rezerves daļas, kas arī maksā dārgi tāpat kā dažādas ķimikālijas sējumu apstrādei un minerālmēsli.
Visi uz pilsētu neaizies
Šī pārliecība tēvu un dēlus vadījusi visu mūžu.”Kā zemīti pametīsi un aiziesi vai to neapstrādāsi. Mums vēl lauki pašā pagasta centrā. Kauns būtu no cilvēkiem. Paēduši esam, lielas peļņas nav, bet iztikt varam. Atbalsts ir arī valsts atvēlētās hektāra subsīdijas,” saka Aleksejs. Kopā ar dēliem pieņemts lēmums rudenī iesēt vairāk graudaugu, to kopējo platību palielinot līdz 50 hektāriem. “Zemnieku saimniecības kopējā platība ir 60 hektāri, bet zemi nomājam,” piebilst Juris un ir gandarīts, ka nākamgad būs izdevies atmaksāt 14 tūkstošu latu kredītu, kas ņemts uz pieciem gadiem. “Vajadzēja jaunu traktoru, tāpēc arī ņēmām. Griezām mežu, lai varētu atmaksāt. No tā, ko zemnieks nopelna, apstrādājot zemi, lielu kredītu atmaksāt ir gandrīz neiespējami,” uzskata Juris.
