Piektdiena, 30. janvāris
Tīna, Valentīna, Pārsla
weather-icon
+-18° C, vējš 1.51 m/s, ZA vēja virziens

Zemnieki par peļņu nerunā

Vakar, 3.februārī, pulksten 14.00 Rīgā pie Zemkopības ministrijas ēkas neformālā diskusijā “pie ugunskura” pulcējās Zemnieku saeimas biedri, kā arī aktīvākie lauksaimnieki no visiem Latvijas novadiem. Starp viņiem bija arī desmit zemnieki no Gulbenes novada, lai kopā ar citiem lauksaimniekiem izvērtētu 20 gadus Latvijas lauksaimniecībā pēc neatkarības atgūšanas, kā arī atcerētos vērienīgākās zemnieku protesta akcijas pagājušā gada sākumā.

Miljonus “apēd” nodoklis

Kopā ar zemniekiem Andi Zvirgzdiņu, Guntu Bisenieci, Andri Gargurni un citiem uz Rīgu devās arī Daukstu pagasta zemniece Olita Keibeniece, kura bija starp tiem aktīvistiem, kas 2009.gadā organizēja zemnieku protesta akcijas Gulbenes rajonā. Pasākuma priekšvakarā O.Keibeniece atzina, ka skaidri noteiktu plānu par to, kas zemniekus sagaida jau šajā pavasarī, zemkopības ministram nav, tāpēc viņa necerot tos saklausīt arī Rīgā. “Kad ar zemkopības ministru tikāmies Balvos, viņš norādīja, lai neprasām no viņa nākotnes vīzijas. Šo vīziju šobrīd nav nevienam. Kopš lauksaimnieku protesta akcijām pērn līdz šim brīdim nekas nav mainījies. Miljonus, ko it kā piesvieda lauksaimniecības nozares stabilizācijai, “apēda” pievienotās vērtības nodoklis. Piena ražošana mūsu valstī ir kļuvusi par privāto biznesu. Tad nu jāizdzīvo, kā iespējams. Ja bizness nenes peļņu, tas nozīmē, ka zemnieks neprot strādāt, tāpēc lai vaino pats sevi,” saka zemniece.

Aktivitātes nāca no zemniekiem

“Jaundreiņu” saimniece ir norūpējusies, ka šogad lielākās problēmas ne tikai viņas saimniecībai, bet arī citām, sagādās nodokļi. “Nav līdzekļu, lai tos samaksātu. Ja man jāsamaksā alga sešiem strādniekiem, kuri nestrādā par minimālo algu, kā arī nodokļi par šiem cilvēkiem, pievienotās vērtības nodoklis un cits, nekas pāri nepaliek. Es jūtos atbildīga par šiem strādniekiem, jo zinu, ko viņiem nozīmē palikt bez darba. Kolektīvs ir tas, kas mūs uztur. Pusotru gadu saimniecība ir dzīvojusi zem pašizmaksas, un tūlīt jau atkal sola, ka piena cenas saruks, tad par kādu peļņu zemnieks var runāt!” sašutusi O.Keibeniece.
Viņa atceras, ka pagājušajā gadā uz protesta akcijām mudinājuši paši zemnieki, īpaši Valmieras novada pienu ražojošās zemnieku saimniecības, bet Zemnieku saeima tā arī netikusi tālāk par akcijas koordinēšanu. “Ja valdība iepriekš deva vismaz kaut kādas cerības, ka piešķirs finansiālu atbalstu piena ražošanas nozarei, ka maksās subsīdijas, tad šobrīd par nozares atbalstu vispār nerunā, arī valsts subsīdijas šim gadam ir salīdzinoši mazākas. Var jau rakstīt dažādus projektus un cerēt, ka varbūt kādreiz tos izdosies īstenot. Arī manā saimniecībā šobrīd ir apturēts divu gadu projekts par barības dalītāja iegādi. Gribējām turpināt lopu novietnes modernizāciju, bet šobrīd tam nav sava līdzfinansējuma. Arī bankas nesaprot zemnieku situāciju un brīnās, kā manai zemnieku saimniecībai var nebūt peļņas, bet kura zemnieku saimniecība spēj iztikt tikai no apgrozāmajiem līdzekļiem?” zem­niece ir neizpratnē.

Pavasari gaida ar neziņu

“Jaundreiņos” pienu dod 125 slaucamās govis. Katru dienu ziemas mēnešos Valmieras novada kooperatīvam “Māršava” tiek nodota aptuveni tonna piena. “Ar iesaistīšanos kooperatīvā esmu ļoti apmierināta. Mazajām piena ražotājām saimniecībām varbūt tiešām ir jāveido savs kooperatīvs, nevis piens jāslauc kannās un tad katram jādomā, kur to vest. Iespējams, paši esam slinki, jo nevienam  negribas uzņemties atbildību,” spriež O.Keibeniece. Govju skaitu palielināt nav iespējams, jo tad jāpaplašina novietne. Pērn saimniecībā nav sēti graudi, tāpēc tos nācies pirkt, tagad Olita prāto, ja būs nauda, tad pavasarī sēs arī graudus. “Bankas apgrozāmajiem līdzekļiem naudu kategoriski nedod, tāpēc nezinu, kas notiks pavasarī. Jau pagājušajā gadā dzīvojām pēc principa “no rokas mutē”, ne santīma vairāk. Arī divi traktori “Valtra”, kas ražoti Somijā, stāv neizmantoti jau otro ziemu, jo tie aukstā laikā nedarbojas, lai gan to ražotāji uzskata, ka tie ir piemēroti visiem laika apstākļiem,” stāsta O.Keibeniece. Zemniece ir nobažījusies arī par Valsts ieņēmumu dienesta pacietību, kurš šobrīd ir iecietīgs pret zemniekiem.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.