Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pagājušo gadu, kas Latvijai bija pirmais Eiropas Savienībā, vērtē pozitīvi, jo izdevies sekmīgi sagatavoties iestājai ES un paveikt galvenos uzdevumus lauksaimniecībā tā, lai nekavētos neviens ES maksājums.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pagājušo gadu, kas Latvijai bija pirmais Eiropas Savienībā, vērtē pozitīvi, jo izdevies sekmīgi sagatavoties iestājai ES un paveikt galvenos uzdevumus lauksaimniecībā tā, lai nekavētos neviens
ES maksājums.
Tā ministrs atzina 3.februārī ierodoties vizītē Gulbenes rajonā. Līdz marta beigām, kad lauksaimniekiem sāksies aktīvā pavasara darbu sezona, viņš iecerējis viesoties gandrīz visos Latvijas rajonos.
Saskata ekonomisko rosību
M.Roze uzskata, ka Latvijā jūtama ekonomiskās dzīves rosība, bet salīdzinājumā ar 2002. un 2003.gadu lauku saimnieki pērn varējuši pievērsties dzīves līmeņa paaugstināšanai.
“Tāds bija mērķis, Latvijai iestājoties ES. Līdz šim lauksaimnieki lielāko ienākumu daļu ieguldīja ražošanas attīstībā, cenšoties palielināt preču apgrozījumu un tamlīdzīgi,” uzsvēra ministrs, būdams pārliecināts, ka vispārējais lauku saimnieku dzīves līmeņa uzlabojums ļauj vēl vairāk attīstīties dažādiem servisiem un cita veida pakalpojumu sniedzējiem. Pašvaldību kasēs tā rezultātā nonāk lielāki nodokļi. Tas nozīmē, ka palēnām notiek attīstība.
Kļuvuši ievērojami gudrāki
M.Roze pārliecinājies, ka zemnieki ir “piešāvuši” roku projektu gatavošanā un sapratuši, ka tas nav nekas neapgūstams un ārkārtējs. “Redzot, ka vienam zemniekam veicas, par projektu rakstīšanu sāk domāt arī citi, kas pirms tam to nav uzdrošinājušies. Viena otra neuzņēmību ir nomainījusi spītība. Pamatā ES struktūrfondu līdzekļi, kas mums bija iedalīti, ir rezervēti iesniegtajiem projektiem. Vēl iespējams pieteikties, lai Lauku attīstības plānā saņemtu finansējumu Eiropas standartu sasniegšanai, naturālajām saimniecībām, līdzīgi kā iepriekšējā gadā varēs pieteikties platības maksājumiem un pārējiem tiešajiem maksājumiem. Lauksaimniekiem noteikti vajag šīs iespējas izmantot,” iesaka ministrs.
“Zemkopības ministrija radīs iespējas palīdzēt tām zemnieku saimniecībām, kuras šobrīd it kā atbilst noteikumiem, tomēr tehnoloģijas ir novecojušas un ilgi nekalpos. Arī tad, ja saimniecība grasās paplašināties un tajā ir piena dzesētājs, kas paredzēts no 20 govīm iegūtā piena daudzumam, tad, palielinoties lopu skaitam, novietne vairs neatbildīs noteiktajam standartam, tāpēc zemniekam jāmēģina saņemt materiālo palīdzību, kas paredzēta standartu sasniegšanai. Šādu iespēju esam raduši, atliek konsultēties ar Lauku atbalsta dienestu un Pārtikas un veterināro dienestu,” iesaka M.Roze.
Atbalstīs bioloģiskās saimniecības
Ministrs norāda, ka joprojām aktuāla problēma ir bioloģiskā lauksaimniecība, jo ne vienmēr cilvēki bija un ir gatavi iegādāties bioloģiski ražotos lauksaimniecības produktus, par tiem maksājot dārgāk. Vairākas aptaujas, kas veiktas Latvijā un Vācijā, pierādījušas, ka liela ļaužu daļa atbalsta šādu ražošanu, krietni mazāk ir to, kas gatavi šos produktus pirkt, bet vēl mazāk, kas tos pērk.
“Bioloģiskās saimniecības ir salīdzinoši sadrumstalotas, to ražotās produkcijas apjoms ir neliels, tāpēc ne vienmēr tas šķiet pievilcīgs šīs produkcijas pārstrādātājiem. Šobrīd domājam, kā iespējami vairāk atbalstīt šīs lauku ražotājas organizācijas, iesakot tām apvienoties, piemēram, kooperatīvos, lai sāktu diskusijas par bioloģisko lauksaimniecības produktu tirgus nišu, to padarot pircējiem atpazīstamāku un tirgotājiem interesantāku. Veikalu apmeklētājos jārada pārliecība, ka bioloģiskās lauksaimniecības produktu iegādes iespējas nav vienreizējas, bet regulāras,” saka M.Roze.
Nepieciešama profesionālā kvalifikācija
Ministru kabineta līmenī notiek diskusijas par strādājošo profesionālo kvalifikāciju uzņēmumos, kas iesaistījušies pārtikas apritē. Ir pārstrādes uzņēmumi, kur strādā cilvēki ar profesionālo izglītību – pārtikas tehnologi, bet arī tirdzniecības darbiniekiem vajadzētu būt kvalificētiem. M.Roze domā, ka tie varētu būt, piemēram, mācību kursi piecu stundu apjomā, kur izklāstītu elementārās higiēnas normas, cilvēks parakstītos par to apguvi. “Tas mums dotu iespējas kontrolēt uzņēmumus. Secinot, ka kaut kas ir noticis, varēsim pārliecināties, vai personāls nezināšanas, neuzmanības vai ļaunprātības dēļ ir pieļāvis kļūdas,” secina zemkopības ministrs.
Viņš domā, ka nauda ir stimulējošs spēks visās ražošanas jomās, arī lauksaimniecībā. Tomēr tā kļūst par īpašu stimulu, ja naudai ir konkrēts mērķis. “Redzot, ka var dabūt naudu, cilvēkam rodas vēlēšanās izdarīt kaut ko vēl vairāk, jo viņš pārliecinās, ka izdevīgāk iespējams pārdot preci, gūstot augstāku cenu. Starp naudu un mērķi pastāv cieša mijiedarbība,” uzskata M.Roze.
Nevar norādīt par slikto
Viņš pārliecinājies, ka ne par vienu Latvijas rajonu nevar teikt, ka tas ir labāks, tas – sliktāks. “Ņemot vērā Gulbenes rajona dabu, reljefu un ģeogrāfiju, te ir spēcīgi lauku saimnieki, apveltīti ar labām idejām, bet ir vairāk jādomā, ko izdevīgāk ražot, lai sekmīgāk konkurētu preču tirgū. Gulbenes rajonā nav tik plašu līdzenumu kā Zemgalē, tāpēc šejienes lauksaimniekiem vajadzētu vairāk pievērsties specifisku lauksaimniecības kultūru audzēšanai. Viena varētu būt rapsis, bet tas atkarīgs no tā, kā izdosies noregulēt biodīzeļa tirgu, kas būtu labs atspaids Latvijas zemniekiem. Jādomā, kā izmantot pļavas un ganības, jo Latvijā ir nepiesātināts aitas gaļas tirgus. Lai gan pieprasījums pēc tās ir lielāks nekā piedāvājums, tomēr aitas gaļai vajadzēs būt īpaši kvalitatīvai,” norāda M.Roze.
Nākotni paredzēt ir bīstami
Zemkopības ministrs uzskata, ka sadarbība ar pašvaldībām ir konstruktīva. Arī šogad tiks parakstīts sadarbības līgums ar Latvijas Pašvaldību savienību. Pozitīvi viņš vērtē valsts subsīdijās iekļauto finansējumu pagastu lauksaimniecības konsultantu algošanai.
Atbildot uz jautājumu, kāda būs Latvijas lauksaimnieku nākotne pēc 5 vai 10 gadiem, ministrs bilst, ka nekas nav tik bīstams kā nākotnes prognozēšana. “Uzskatu, ka zemnieki nekoncentrēsies uz viena lauksaimniecības produkta ražošanu, jo Latvija nelīdzinās vienam vai otram Amerikas štatam, bet saglabās daudzveidību. Ir un būs vēl vairāk produktu, kas ielauzīsies Eiropas tirgū. Esmu pārliecināts, ka arī Gulbenes puses uzņēmējiem būs daudz labu ideju. Esmu pārliecināts, ka Latvijā attīstīsies enerģētisko lauksaimniecības kultūru audzēšana. Tas nav tikai rapsis, arī labība bioetanola ieguvei, kārkli. Tas ļautu uzlabot vietējo energoapgādi. Ceru, ka iespējami ilgāk mums izdosies saglabāt videi draudzīgas saimniekošanas metodes,” saka M.Roze.
Viņš nenoliedz, ka Latvijā zemi vēlēsies pirkt ārzemnieki, bet šajā gadījumā tiem, kas to vēlēsies pārdot, jo paši netiek galā ar platībām, vajadzētu piecreiz pārdomāt, pirms pārdot. “Īpašumus, manuprāt, tomēr nevajadzētu pārdot. Protams, nevar paredzēt, kā katrs saimnieks rīkosies, kur viņš iecerējis izlietot naudu, bet zeme varētu būt pēdējais, ko pārdot. Vai ļaut apstrādāt? Kāpēc ne, ja pašam šo iespēju nav, tikai pirms tam jāparaksta abpusēji korekts līgums, lai zemes iznomātājs nebūtu zaudētājs. Nevajag paļauties pirmā momenta izdevīgumam, bet izvērtēt sadarbības iespējas ilgstošam laikam,” iesaka zemkopības ministrs.
