Līgo pagasta zemnieku saimniecības “Kāpostiņi” saimnieki pašu priekam un līdzekļu ietaupījumam audzē vistas. Arī viņus satrauc putnu gripas izplatība.
Līgo pagasta zemnieku saimniecības “Kāpostiņi” saimnieki pašu priekam un līdzekļu ietaupījumam audzē vistas. Arī viņus satrauc putnu gripas izplatība.
“Klausoties informāciju par nāvējošo putnu gripu, kas izplatās arvien vairāk, arī mēs par to, kas notiek, esam satraukti un vērīgi sekojam līdzi ziņām. Vasarā vistas brīvi staigāja pa lauku, bet tagad tās mitinās kūtī. Ceru, ka putnu gripa līdz Latvijai nenonāks, tomēr uzskatu, ka iemesls bažām ir,” saka saimnieks Zigurds Lauris.
Viņš plāno perspektīvā, tiklīdz uzbūvēs atsevišķu novietni aitām, vistu skaitu palielināt vismaz līdz 300 putniem. Pērn saimniecībā bijušas 170 vistas. Šogad skaits sarucis, jo daudzas dējējas pamanījušās aiznest lapsas.
“Pieprasījums pēc mājas apstākļos turētu vistu olām ir ārkārtīgi liels. Vasarā, kad pēc Jāņiem vistas sāk dēt vairāk, dienā salasījām vairāk nekā 100 olu. Tās uzturā lietojam paši, pārdodam draugiem un paziņām. Lai vistas dētu, to barošanai audzējam graudus, kāpostus un bietes, kā arī pērkam kombinēto spēkbarību,” stāsta Z.Lauris.
Gulbenes pārvaldes vecākā inspektore Irēna Zvanere vistu turētājiem iesaka mājputnus turēt kūtī. “Kāda situācija būs pavasarī, šobrīd prognozēt grūti. Atliek cerēt, ka izdosies infekcijas izplatību ierobežot. No valstīm, kur konstatēta putnu gripa, ir aizliegts ievest putnu gaļu, citādāk, ja tas noticis kontrabandas ceļā. Arī apgalvojumam, ka pēc termiskas vistas gaļas apstrādes cilvēka veselībai nekas nedraud, nepiekrītu. Kā nokļūt līdz termiskai apstrādei, ja kautķermeni nepaņem rokās, nesadala. Neviena saimniece taču ar cimdiem virtuvē nerīkojas. Infekcijas izplatību var veicināt arī nenovārīts gaļas dēlis vai nazis, kā arī izlietais ūdens, kurā tie pēc lietošanas tikai noskaloti. Tas ir tādā gadījumā, ja kautķermenis ir inficēts,” stāsta I.Zvanere.
Viņa galvenokārt vērš vērību tam, lai tie cilvēki, kas dodas ceļojumos uz citām valstīm, nepirktu vistas, neapmeklētu putnu fermas, jo vīrusu bieži vien pārnēsājam ar zābakiem, apģērbu un tamlīdzīgi.
Veselības ministrija uzsver, ka putnu gripa, kas šobrīd izplatās Austrumeiropā, ir putnu slimība un cilvēku inficēšanās ar šo vīrusu iespējama tikai, atrodoties ilgstošā saskarsmē ar inficēto putnu. Cilvēki, kuri slimojuši ar putnu gripu, nevar inficēt citus cilvēkus – pat ne savus ģimenes locekļus.
