Krapā piektdien zibens iespēra kokā. Spēcīgā trieciena rezultātā stārķu ligzda, kura bija apmēra 100 metru attālumā no šī koka, nokrita zemē un cieta mazie stārķēni, kuri varētu būt apmēram divas nedēļas veci.
Spēriens bija pamatīgs
Divi mazie stārķēni uzreiz gājuši bojā, viens mazliet vēlāk, bet vēl viens ir izdzīvojis un rūpes par viņu ir uzņēmies gulbenietis Sergejs Mollers.
Ilze Rakovska, pie kuras mājas atradās stārķu ligzda, stāsta, ka zibens spēriens esot bijis pamatīgs. “Pirms vairākiem gadiem, kokam tika nozāģēta augšdaļa un atstāti stumbri, lai stārķi tur varētu taisīt sev ligzdu. Viņi arī uz viena no tiem uztaisīja ligzdu, kura tur nostāvēja vairākus gadus, bet pagājušajā gadā stumbrs nolūza. Šopavasar stārķi atlidoja un uzvija sev jaunu ligzdu. Pagājušajā ceturtdienā pie mums stipri lija un ieraudzīju, ka stumbrs, uz kuras bija šī ligzda, ir sašķiebies. Nodomāju, ka varbūt vajag kaut kā atbalstīt, lai ligzda nenogāžas. Piektdien sāka atkal līt, un tad, kad zibeņoja un iespēra kokā, ligzda nogāzās. Tad kad pienācu, redzēju, ka zemē bija četri mazi stārķi, divi no tiem bija gājuši bojā,” atceras I.Rakovska. Tā kā viņa nezinājusi, kā rīkoties šādā gadījumā, tad sazinājusies ar kaimiņieni Elfrīdu Graudiņu, kura, savukārt, devusi ziņu dzīvnieku un putnu draugam Sergejam Molleram. E.Graudiņa likusi abus stārķēnus sev azotē un aizvedusi S.Molleram, kurš tagad ir putnēna “audžutēvs”.
Baro ar vardēm un kurkuļiem
S.Mollers stāsta, ka izdzīvojušais stārķēns ir ļoti ēdelīgs. Tiek ķertas vardes un meklēti kurkuļi, lai stārķēns nenomirtu badā. “Man atveda divus izdzīvojušos stārķēnus. Bet viens bija saņēmis tik pamatīgu triecienu, ka atteicās ēst. Nakti vēl nodzīvoja, bet no rīta nomira. Tas, kurš palicis dzīvs, pa nakti dzīvo pie manis mājās grozā, bet pa dienu iznesu ārā saulītē. Tad, kad viņš mazliet paaugsies, uztaisīšu aploku, kur viņam dzīvoties, kamēr jau kļūs patstāvīgs un varēs doties prom,” saka S.Mollers.
Ornitologs Elvijs Kantāns pieļauj iespēju, ka stārķēns izdzīvos, bet tikai esot jāatceras tas, ka šīs rūpes par putnu var nebūt īslaicīgas. “Pastāv ļoti liela iespēja, ka stārķēns rudenī nelidos prom, jo viņš būs pieradis pie cilvēkiem. Šiem cilvēkiem būs jāturpina rūpēties par putnu arī ziemā,” saka E.Kantāns. Viņš piemin vēl kādu veiksmīgu stāstu par stārķiem. Arī Litenē esot bijis gadījums, kad nogāzusies stārķu ligzda. Tas gan neesot noticis negaisa laikā. Lielie stārķi nav pametuši savus mazuļus un turpinājuši rūpēties, dzinuši prom lapsas, un mazie izdzīvojuši.
“Latvenergo” “Dzirkstele” noskaidroja, ka pagājušās nedēļas beigās, kad plosījās negaiss, zibens esot iespēris arī transformatorā Dūres pusē. Arī Mālmuižā piektdien plosījies pamatīgs negaiss, esot nogāzti koki parkā, savukārt pie darbnīcām bijusi arī krusa.
