“Iedomājies pļavu, kura visa sastāv no ziedošiem latvāņiem, bet malā iesprausts uzraksts, kas vēsta: šo īpašumu pārdod!” – tādu dzīves patiesību kā anekdoti man nupat stāstīja tētis, kurš dalījās par Kurzemē redzēto, šovasar braucot piedalīties Latvijas sporta veterānu vieglatlētikas sacensībās Jelgavā. Mēs ģimenē pārrunājām, ka šur tur arī Gulbenes novadā redz ziedam latvāņus, tomēr – daudz mazāk nekā dažā labā citā novadā. Tātad cīņa tomēr notiek. Vai arī šī nezāle mūsu pusē vēl nav paspējusi izplatīties tik plaši kā citur. Un tomēr nesaprotu, kāpēc latvāņi zied, piemēram, Gulbenes-Balvu ceļa malā – joslā gar Mellupi. Šo augu baltās galvas dažviet stalti slejas arī pilsētas teritorijā demontētā Ieriķu dzelzceļa malās. Pārskatot Gulbenes novada domes mājas lapu, neatradu jaunāko informāciju par latvāņu apkarošanu. Jāteic, ka ir jau arī par vēlu karot. Tas bija jādara līdz brīdim, kad šis augs sācis ziedēt. Tagad pat nopļautā latvānī nogatavosies sēklas. Tātad nezāle pletīsies plašumā. Rodas jautājums, vai cīņa ar latvāņiem bija tikai viena cilvēka, Ilzes Mezītes, kampaņa? Citi cīņai ar latvāņiem nevēlas tērēt savu laiku un pašvaldības finanses? Vai gaidīsim, kad arī pie mums, Vidzemē, sakuplos tīrumi, kuru galvenā kultūra ir latvānis, no kura ir tikvien labuma, ka bitēm tas patīk un arī medus no šā gigantiskā auga iznākot maigs un salds? Dzirdēts, ka zemju īpašnieki ir neziņā, kā iznīcināt latvāni tā, lai darba procesā ne-ciestu cilvēki paši, auga sula ir kodīga un rada apdegumus. Vai joprojām ir tā? Varbūt novada domei nāktos kopā ar zemniekiem mācīties, kā praktiski apkarot latvāņus?
