Jau otro rītu termometra stabiņš nenoslīd zemāk par mīnus desmit grādu iedaļu. Spožā saule mudina uzlikt saulesbrilles un pusdienlaikā silda pavisam pavasarīgi. Putni, izturējuši lielo salu, dzied pilnā balsī. Uz palodzes saulītē gozējas sadīgušie stādiņi – pelargonijas, petūnijas. Drīz sēšu tomātus. Man patīk, ka siltumnīcā es varu iestādīt pašas audzētus stādiņus. Ne skopuma dēļ, tas tāpēc, ka man patīk izloloti stādi – es par tiem zinu visu – vai ir pietiekami sauli un barības vielas saņēmuši, vai ir norūdīti dzīvei siltumnīcā.
Šis nu ir mēnesis, kad jūti to dabas mošanos. Mēs vispār dzīvojam tik jaukā vietā – mums ir dota iespēja piedzīvot visus četrus gadalaikus. Manuprāt, ir bezgala garlaicīgi, ja visu gadu ir tikai silts vai visu gadu zemi klāj ledus, tad nejūt to kontrastu. Lai gan es zinu, ka katru gadu pavasaris nāk ar lapu plaukšanu, tas tik ļoti tiek gaidīts, un es to uztveru kā mazu brīnumu. Kad tuvējās birzes bērziem “uzmetas” zaļgana migliņa, tad ir skaidrs – pavasaris ir klāt!
Un nu jau vairāk nekā gadsimtu martā tiek apsveiktas meitenes. Lai arī ir cilvēki, kuri nopeļ 8. martu, saucot to par padomju laika palieku, es tam nepiekrītu, jo ašā meitene Klāra savu balsi par sieviešu tiesībām pacēla jau ļoti sen.
Negaidu, kad man kāds dāvinās puķes. Es tulpes nopērku sev pati un ne tikai 8. martā. Dāvinu sev ziedus bieži – apsveicot sevi dzīves lielajās dienās! Bet ir tik daudz sieviešu, kurām šie 8. marta ziedi ir kā apliecinājums viņu sievišķībai, tāpēc ir tik jauki, ka ir iemesls uzdāvināt puķes. Un, ja vēl ir kāda klusa simpātija, tad ir pavisam labs iemesls iedot to buču uz vaiga – svētki taču! Tāds pasākums ir kā pamudinājums spert mazu solīti uz priekšu.
Atraktīvākie darba kolēģi parasti izstaigā kabinetus un apsveic dāmas. Reiz kāds no priekšniekiem, pats nebūdams Latvijā, ziedus mums nodeva ar kurjera palīdzību. Tas bija tik īpaši!
Nedomāsim par slikto, domāsim par labo! Apsveiksim meitenes un cits citu – ar to, ka ziema galā un pavasaris klāt!
Lai tev gaišas un smaržīgas šīs dienas!
