Zemnieku saimniecības “Krāčukakts” īpašniece Dzintra Gailāne godīgi pasaka, ka vairs nespētu strādāt valsts darbā astoņas stundas dienā.
Zemnieku saimniecības “Krāčukakts” īpašniece Dzintra Gailāne godīgi pasaka, ka vairs nespētu strādāt valsts darbā astoņas stundas dienā. Viņai patīk būt atbildīgai par to, kas pašai pieder.
“Laikos, kad dalīja zemi, saņēmām tēva mantojumu Gaujas krastos. Sākām ar zemkopību, tomēr sapratām, ka ar to nevarēsim nopelnīt, ka nekas labs no tā visa neiznāks. Piedzima bērni, pēc klusēšanas brīža nācās atkal kaut ko atsākt. Es neesmu tas cilvēks, kas varētu ilgu laiku dzīvot četrās sienās. Man vajag iziet sabiedrībā, būt aktīvai. Mana mamma savulaik bija nodarbojusies ar ziediem, es darbojos līdzi. Darbojos arī Dārzkopības biedrībā. Ziedu salons man pieder kopš 1996. gada,” saka Dz.Gailāne.
Viens no lielākajiem nosacījumiem – telpas
Dz.Gailāne sākusi ar mazumu. Lielākās grūtības bijušas ar telpām. Vēlējusies, lai tās būtu centrā, kur cilvēki uzturas vairāk. Veidojot veikalu, praktiskajos darbos palīdzējis vīrs Jānis. Finansiālos projektus virza Dzintra.
“Katram jādara tas, ko viņš māk. Esmu mācījusies tirdzniecību, pat skolas laikā kopā ar vecmammu gāju uz tirgu pārdot puķes, braucu uz Rīgu tirgot ābolus. Man tas patika,” saka Dzintra.
Sievietes mazāk ļaujas avantūrismam
“Sabiedrības apziņā ir iesēdies, manuprāt, stereotips, – ja vistu kūtī noteicēja ir vista, tad tur nekas labs nav gaidāms. Sievietei otru sievieti ir vieglāk saprast, pieņemt. Sieviete – uzņēmēja vai vadītāja ir labs risinājums, jo viņām ir lielāka pienākuma apziņa. Vairāk plāno, mazāk ļaujas avantūrām. Varbūt tāpēc sieviešu firmas tik strauji nepaplašinās, tomēr ar apdomī bu arī daudz var sasniegt. Galvenais – drošību,” secina Dz.Gailāne.
Sev vieglāk piedot nekā citam
“Bez bailēm nedzīvo neviens uzņēmējs. Ir nedrošība, jo tirgus situācija nepārtraukti mainās. Ja vēlas ilglaicīgu biznesu, piesaistīt klientus, visu laiku jādomā jaunumi, jāattīstās. Jādomā par preču piedāvājumu. Līdz šim tā izvēli es esmu veikusi pati. Tikai pats labāk zini, vai prece nav par dārgu, vai tās nav par daudz. Ja pats nokļūdies, tad ir vieglāk piedot,” saka Dz. Gailāne.
Viņa atzīst, ka nav grūti būt uzņēmējai. Viņa jūtas savā vietā. Pati sev var noteikt darba laiku. Reizēm priekšnieka noteikumi var būt nepieņemami, viņai no tā nav jābaidās.
Viena no lielākajām uzņēmēju problēmām esot grūtības iemācīties atvēlēt sev brīvo laiku. Nevar vakarā aizslēgt veikalu un vairs par to nedomāt. “Savs ir savs – līdz pat kaulam. Tomēr ir jāatpūšas. Jādodas kaut kur tālu prom, kur neviens nevar sameklēt vai sazvanīt. Arī tagad ilgi neesmu atpūtusies un pilnībā jūtos izpumpējusies, no sevis visu atdevusi,” piebilst uzņēmēja.
Strādā ar kaprīzu preci
Dzintra atzīst, ka nav viegli nodarboties ar ziedu biznesu. Ziedi ir kaprīzi, to mūžs ir īslaicīgs. Grūti prognozēt pircēju vēlmes, kaut gan šajos gados, kopš Dzintra ir ziedu salona īpašniece, ir izveidots saraksts, kurās dienās gulbenieši visvairāk pērk ziedus – populāru sieviešu vārdadienās, slavenāko pilsētas cilvēku dzimšanas dienās, izlaidumos, 8. martā un Valentīndienā, kad visā pasaulē sarkaniem ziediem ir īpaša cena.
“Bet man patīk, ka es nodrošinu preci, kas citu iepriecina, sajūsmina. Ziedu bodīte ir mana mazā valstība, kur es rosos,” piebilst Dzintra.
