Lucija Cīrule: “Daba visu noregulē pa savam prātam, lauksaimniekam atliek ievērot sen zināmas patiesības.
Lucija Cīrule: “Daba visu noregulē pa savam prātam, lauksaimniekam atliek ievērot sen zināmas patiesības.
Rajona lauksaimnieki ar bažām seko laika prognozēm, jo ir uztraukušies, kā silto ziemu pārdzīvos ziemāju kultūras, un minerālmēslu dārdzībai, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugusi par 20 procentiem.
Pensionētā agronome Lucija Cīrule norāda, ka ne tikai pavasarī, bet arī rudenī rūpīgi jādomā, kā mēslot sējumus, jo atteikšanās no minerālmēsliem nozīmē paļaušanos tikai uz dabu.
Ziemāji jūtas labi
Ziemāji, kas rudenī saņēmuši pamatmēslojumu, šobrīd ir dzīvi. Kamēr diennakts pozitīvo temperatūru summa nav augstāka par plus pieciem grādiem, šī ziema tiem nekaitē. Tikai tad, ja dienā ir atkusnis, bet naktīs piesalst, tiek izcilāta ziemāju sakņu sistēma. To apdraud arī negaidīts sals līdz mīnus 15, 20 grādiem, ja nav sniega segas. Ja diennakts temperatūru summa ziemā ir augstāka par plus pieciem grādiem, ziemājiem sākas veģetācijas periods. L.Cīrule norāda, ka šādos laika apstākļos, kādi ir šajā ziemā, liela nozīme ir arī tīrumu mikroreljefa sakārtošanai, lai dažviet uz sējumiem neveidotos ilgstoši pastāvošas ūdens lāmas. “Vietās, kur augsnes virskārta nav sasalusi, bet sējumi ir ūdenī, tie aizies bojā. Ja ūdens atrodas virs sasalušas augsnes virskārtas, nevajag uztraukties,” skaidro agronome. Apsekojot zemnieku saimniecības “Lācīši” ziemāju sējumus, nekas neliecinot, ka tie ciestu no siltās bezsniega ziemas. Dažkārt zemnieki esot satraukti, aplūkojot ziemas kviešu sējumus, jo pamanāmi dzelteni stiebri. Tā varot būt, ja ziemāji sēti zālāju pārarumā pēc miežiem. Rudenī ziemājiem jāsaņem fosfors, kālijs, bet pavasarī, veicot sējumu pirmo mēslošanu, jāpielieto slāpeklis. Pirmo devu L.Cīrule iesaka aprēķināt, ņemot vērā laika apstākļus. Sējumiem tā jāsaņem, pirms sākusies veģetācija.
Dārdzība māca taupīt
Minerālmēsli kļuvuši dārgi, tāpēc augkopības speciāliste iesaka pielietot vairākus variantus, lai ietaupītu līdzekļus. Būtiskākais ir augsnes novērtēšana pēc augšņu agroķīmiskās kartes, liela nozīme ir priekšaugiem, kā arī salmu iestrādei augsnē. Barības vielas būs saglabājušās, ja ziemāju priekšaugi būs bijuši zālāji, īpaši ar āboliņa pasēju. Ziemājus ieteicams sēt pēc rapša, jo, iestrādājot tā rugājus, augsnē praktiski saglabājas visas rapsim dotās barības vielas. Augu maiņas platībās liela nozīme būs arī kūtsmēslu rotācijai, jo augu seku ir grūti ievērot tāpēc, ka zemnieki lielas platības nomā, tīrumi atrodas tālu no fermām un tamlīdzīgi.
“Diemžēl mēs pārāk aizraujamies ar minerālmēsliem, neprotot izvērtēt, cik daudz barības vielu augsnei dod citas saimniecībā audzētās kultūras pēcpļaujas atlieku iestrāde,” saka agronome. Pērn zemnieku saimniecībā “Lācīši” šādi ietaupīti 28 000 latu, kas bijuši paredzēti minerālmēslu iegādei. “Pats svarīgākais zemnieka darbā ir nepārsteigties un nenogulēt sēšanu, mēslošanu un ražas novākšanu,” saka L.Cīrule. Lauksaimnieki norūpējušies, ka pavasarī sējumos nāksies cīnīties ar kaitēkļiem, bet agronome mierina, ka problēmu nebūs, ja izmantota kodināta ziemāju sēkla, ja pareizi sastrādāta augsne un ievērots sēšanas dziļums, problēmu nebūs.
