Rajona zemnieku saimniecībā “Lācīši”, otro gadu, izmantojot dāņu datorprogrammu un fungicīdu “Tango Super”, ziemas kviešu šķirnei ‘Banga’ veikts lauka demonstrējums.
Rajona zemnieku saimniecībā “Lācīši”, otro gadu, izmantojot dāņu datorprogrammu un fungicīdu “Tango Super”, ziemas kviešu šķirnei ‘Banga’ veikts lauka demonstrējums. Demonstrējuma pamatā izmantots ražošanas lauks hektāra platībā ar četriem variantiem. Katrs variants – 0,25 hektāri.
“Pirmajā variantā ” Kontrole” fungicīds nav lietots. Otrajā variantā ” Standarts 1″ – lietota fungicīda pilna deva vārpošanas sākuma fāzē (lietošanas laiks stingri noteikts), trešajā variantā “Standarts 2″ – puse no fungicīda pilnās devas ir lietota divas reizes – pilnas karoglapas stadijā un vārpošanas sākumā, bet ceturtajā variantā ” PC-P” – divas reizes lietots fungicīds pēc datora signāla, apstrādājot regulāri ievadītus datus par slimību un kaitēkļu uzskaiti. Datora aprēķinātā deva: 0,6 litri – pilnas karoglapas fāzē un 0,54 litri – ziedēšanas beigu fāzē,” skaidro Vidusdaugavas reģionālās nodaļas Augu aizsardzības un karantīnas daļas inspektore Inita Sudraba.
Veicot slimību un kaitēkļu uzskaiti, konkrētajam laukam paralēli mērīts nokrišņu daudzums diennaktī. Smidzinājuma veikšanas laikam un fungicīda devu aprēķināšanai datorprogramma izmanto: augu augšanas fāzi, nokrišņu biežumu un slimību izplatību (procentos) uz auga pirmajām trim lapām.
“Slimību un kaitēkļu uzskaites rezultāti liecina, ka vismazāk inficētu lapu līdz ziedēšanas beigu fāzei bija “Standarts –2” variantam, nedaudz vairāk – “PC-P” variantam. “Kontroles” variantā inficēto lapu skaits bija 2,5 līdz trīs reizes lielāks. Pēc otrā smidzinājuma veikšanas “PC-P” variantam, inficēto lapu skaits “Standarts 2” un “PC-P” variantos izlīdzinājās. Tomēr iegūtās ražas rezultāti ir negaidīti atšķirīgi. Pielīdzinot tos “Kontroles” variantā iegūtajai ražai – variantam “Standarts 1” iegūtais ražas pieaugums ir 0,44 tonnas jeb 8,4 procenti. Variantam “Standarts 2” – ražas pieaugums ir 0,8 tonnas jeb 15 procenti, bet variantam “PC-P” – ražas pieaugums – 1,85 tonnas jeb 35 procenti,” stāsta I.Sudraba.
Variantu “Standarts 2” un “PC-P” ražu atšķirību viņa skaidro tā, ka pēdējais smidzinājums abos variantos izdarīts atšķirīgās augšanas fāzēs: vārpošanas sākuma fāzē (variantam “Standarts 1”) un ziedēšanas beigu fāzē (variantam “PC-P”). “Arī iepriekšējo gadu pētījumi Latvijā apliecina, ka fungicīdu lietošana graudaugu vēlajās attīstības fāzēs dod ievērojami lielāku ražas pieaugumu, nekā tādas pašas fungicīda devas lietošana vārpošanas sākuma fāzē. Fungicīda vēlajam pielietojumam “PC-P” variantā bija vēl viens efekts: bija ievērojami mazāk ar laputīm invadētu vārpu, jo fungicīds kā pesticīds aizkavēja laputu savairošanos,” secina inspektore.
2001. gadā lauka demonstrējumā iegūtās ražas rezultāti bija atbilstoši līdzīgi lapu slimību un kaitēkļu uzskaitei. Vismazāk inficētu lapu bija variantam “Standarts 2”, arī 1000 graudu svars un raža no hektāra šajā variantā bija vislielākā. Tas izskaidrojams ar meteoroloģisko apstākļu atšķirību veģetācijas laikā.
“2001. gada meteoroloģiskie apstākļi ievērojami atšķiras no šā gada apstākļiem ar to, ka 2001. gada veģetācijas periodā bija daudz vairāk lietainu dienu. Slimību apkarošana ar agro smidzinājumu bija jāuzsāk jau stiebrošanas sākumā, bet vārpas veidošanās un vārpošanas laikā bija nepieciešami vēl divi smidzinājumi. Mitros laika apstākļos datora aprēķinātās devas bija par mazu – tās nespēja aizsargāt graudaugus no straujas slimību izplatības līdz piengatavības fāzes sākumam. Tāpēc “rutinētā metode” ar dalīto devu, kura aprēķināta no pilnas devas, iepriekšējā gadā izrādījās visefektīvākā,” skaidro I.Sudraba.
Datorprogrammas lietošana nav iespējama visās rajona saimniecībās, jo ir nepieciešama regulāra slimību un kaitēkļu uzskaite, kā arī nokrišņu mērīšana katru diennakti konkrētajam laukam. Demonstrējuma laukā iegūtie rezultāti kā pieredze ir izmantojami saimniecībās, kur maksimālo ražu iegūšanai lieto fungicīdus.
“Viens no praksē gūtajiem secinājumiem ir, ka fungicīdu pielietošana ar dalītās devas metodi vienmēr būs efektīvāka pa to vienreizēju izsmidzināšanu. Labos laika apstākļos jāakcentē vēlīno graudaugu attīstības fāzes, bet tad, kad ir pārāk mitri apstākļi, visi smidzinājumi jāveic ātrāk un to skaitam jābūt vairāk nekā diviem,” uzsver I.Sudraba.Par lauka demonstrējumā veikto darbu, uzskaites rezultātiem un iegūto ražu mērījumiem jebkurš interesents var uzzināt pie rajona augu aizsardzības speciālistiem.
