Pienācis laiks parunāt par ziemas copes inventāru un apģērbu. Runāšu par četrām tēmām: bori, apģērbs, zābaki un auklas. Savus ieteikumus pamatoju, ņemot vērā subjektīvās domas un pieredzi, kas radusies, gadu gaitā pārbaudot dažādus copes ekipējumus.
Kā atšķirt kvalitāti no surogāta?
Copes lietu inventāra piedāvājumā Latvijā pašlaik peļņas nolūkos saradušās preces, kuras ražo nepazīstamas firmas un kuru kvalitāte ir apšaubāma, arī to cenu politika ir interesanta.
Kā atšķirt labu preci no surogāta? Tas nav vienkāršs jautājums. Copes lietām jāpieiet no savu personīgo zināšanu vai pieredzes bagāžas. Ja tās nav, jāatrod veikals, kuram var uzticēties, un vēl labāk – pārdevējs, kurš šīs lietas saprot un varēs dot padomu. Taču jāpatur prātā divas gudrības: viena, ka cena ne vienmēr atbilst kvalitātei, bet otra – jo lētāk pirksi, jo biežāk nāksies iegādāties vēlreiz.
Ledus bori
Pārlieciniet mani, ka zviedru vai somu bori, kas Latvijā maksā, sākot no 40 latiem un uz augšu, ir daudzreiz labāki par, piemēram, “Barnaul” boriem, kas veikalos maksā apmēram 30 – 36 latus. Es, piemēram, jau piekto gadu kā sacensībās, tā ikdienas copē izmantošu tieši pēdējos un teikšu atklāti – jūtos ļoti labi. Turklāt, ja gadās ielaist bori kādā celmā, kokā vai ledū iesalušā priekšmetā, pirmkārt, tā nažus var elementāri uzasināt, taču, ja asmenim izlūzis robs, jauns komplekts maksā trīs latus. Savukārt skandināvu boriem šādu komplektu cena nav mazāka par desmit latiem, ja vien kādam veikalam nav izdevies iepirkt pakaļdarinājumus un pasniegt tos kā oriģinālus “ar atlaidēm”. Savukārt uzasināt šos pusapaļos nažus nav tik vienkārši, un meistari, kuri ņemas to darīt, uzreiz brīdina, ka diez vai kas sanāks. Parasti tā arī ir – čiks vien.
Ziemas apģērbs
Tam ir pavisam citas prasības. Parasti pie manis copes lietu veikalā nāk un jautā par kostīmu vai kombinezonu ūdens caurlaidību un siltuma īpašībām. Par ziemas kostīmiem jāteic – tādu nav, kas nemaz nelaistu cauri ūdeni. Atšķirība slapjuma intensitātē, jo materiāliem, no kā tie darināti, ir telts ūdenscaurlaidības princips. Tāpēc ir jēga, pirms pērkat šos apģērba gabalus, painteresēties par auduma blīvuma koeficientu saistībā ar mitrumu. Pārsvarā tiem apģērbiem, kuru cenas ir virs 100 latiem, mitruma izturība ir 3000 milimetru. Turklāt visi šie kostīmi ir elpojoši. Savukārt tie, kas absolūti nelaiž cauri ūdeni, būs no gumijota materiāla ar visām no tā izrietošajām sekām un ērtībām vai neērtībām.
Ja prātojat, vai pirkt un vilkt mugurā kostīmu vai tomēr palikt pie kombinezona, padomājiet par iespējamajām neērtībām. Ja esat radis pie ūdenskrātuves pārģērbties, protams, labāk noderēs kombinezons. Turklāt parasti uz ledus sēžam ar muguru pret vēju. Kombinezons drošāk pasargās no apaukstēšanās, taču, ja pēkšņi jāskrien uz tuvējo mežu spiestas vajadzības dēļ, protams, kostīms būs ērtāks. Pēdējam ir priekšrocība, arī pārvietojoties automašīnā. Toties, ja gadās ielūzt ledū un, tā teikt, “līdz ausīm”, uz ledus labāk palīdzēs noturēties kombinezons, jo tie pārsvarā ir tā dēvētie peldošie un spēs kādu brīdi jūs noturēt virs ūdens. Tā ka izvēle nopietna – ir par ko padomāt. Par kostīmu uzglabāšanu atgādināšu, ka šāds ziemas apģērbs nav domāts, lai salocītu un noliktu plauktā līdz nākamajai reizei. Tas uzglabājams tikai un vienīgi uz pakaramā, un, jo mazāk būs salocījies, jo labāk. Pretējā gadījumā kādā jaukā reizē, velkot to mugurā, var atklāties, ka virsējais materiāls saplaisājis.
Zābaki
Pirms iepērkaties, apdomājiet, kur visbiežāk copējat un vai tajās vietās uz ledus ir ūdens, jo vissiltākajiem zābakiem gumija ir līdz potītēm, bet brišanai pa ūdeni tie neder. Savukārt apavi, kas ir ar silto zeķi un gumiju ārpusē līdz pat celim, reti atbilst rakstītās temperatūras izturības rādītājiem, bet tas, protams, atkarīgs no katra indivīda ķermeņa salizturības. Dažu labu var ietīt kaut vai trijās vatētajās segās, un viņam jau pie mīnus viena grāda sāks klabēt zobi, savukārt cits pavilks apakšā plāno termoveļu, pa virsu nedaudz biezāku un varēs bez problēmām dzīvoties pa ledu arī krietni lielākā salā.
Auklas
Visdrošāk meklēt zinošu un godprātīgu pārdevēju. Jums var “ieskapēt” pat piecus vai astoņus gadus vecu auklu, ja vien tāda būs saglabājusies veikala plauktos, jo no skata to nav iespējams noteikt. Var palūgt pārdevēju parādīt un pārbaudīt izturību, savelkot parasto mezglu, taču visbiežāk to neļauj darīt. Iemesls saprotams. Iedomājieties situāciju, ka ieejat konditorejas veikalā un sākat pēc kārtas nokosties no katras plauktā izliktās smalkmaizītes… Taču pārdevējs var ieteikt, protams, viņam jābūt savā jomā profesionālim. Ziemas sezonas ejošākais auklas diametrs ir 0,06 – 0,10 milimetru. Resnākas arī izmantojam bļitkošanai, bet atkarībā no mānekļa un iecerētās zivs smaguma. Vienu gan teikšu konkrēti. Ja veikalos īsās 25 – 30 metru aukliņas maksā mazāk par 0,60 santīmiem, es pat neskatītos uz to pusi, bet tas, protams, mans subjektīvais viedoklis. Kādu noteiktu ražotājfirmu nebūtu labi slavēt vai pelt, taču piebildīšu, ka dažas ziemas sezonai domātās auklas gan neiztur nekādu kritiku un, latviski sakot, ir pilnīgi mēsli.
Par mormiškām un sardziņiem katram sava īpaša pieredzes skola, un ko ieteikt ir ļoti grūti.
