Ziemassvētki ir Kristus dzimšanas svētki. 2000. gadu atpakaļ piedzima pasaules Pestītājs un Glābējs, un tas ir svarīgs notikums visiem.
Ziemassvētki ir Kristus dzimšanas svētki.
2000. gadu atpakaļ piedzima pasaules Pestītājs un Glābējs, un tas ir svarīgs notikums visiem. Un, ja mēs priecājamies un atzīmējam ģimenes locekļu jubilejas, vēl jo vairāk vajadzētu gatavoties Kristus dzimšanai.
“Ziemassvētku svinēšanai ir daudz tradīciju. Visskaistākā no tām ir nākšana uz baznīcu Ziemassvētku vakarā. Kristus dzimšanas svētku svinēšana dod sirdsmieru, nevis tikai jaukas emocijas. Ja mēs mājās gaidām viesus, tad kopjam māju un gatavojam garšīgu cienastu, bet, svinot Dieva dēla piedzimšanu, vajadzēt sagatavot un iztīrīt Dieva mājokli – cilvēku sirdi. Tādēļ ticīgi un neticīgi svētvakarā nāk uz baznīcu, lai priecātos par Pestītāja atnākšanu,” saka Gulbenes katoļu baznīcas priesteris Vjačeslavs Bogdanovs.
Tradīcijas saglabājas no pirmkristiešiem
Arī pirmkristiešu draudzes Ziemassvētkos sanāca kopā. Dziedāja dziesmas un lūdzās. “Toreiz centrā bija agape – dievkalpojums, kad kopīgi lauza maizi un dzēra vīnu. Jau kopš seniem laikiem katoļticīgajiem ir tradīcija pirms svētvakara maltītes ņemt svētītu maizi – oblati – un, novēlot svētību un labus panākumus, sniegt citiem šo maizīti. Oblati pirmais pasniedz un lauž vecākais cilvēks ģimenē. Agrāk saimnieces Ziemassvētku vakarā gatavoja 12 ēdienus (tik bija Jēzus apustuļu), un augstāk vērtēja to saimnieci, kas ēdienā vairāk izmantoja zivi,” stāsta V.Bogdanovs.
Kādreiz Ziemassvētku vakara maltīte iesākās ar dzērveņu ķīseļa dzeršanu, kam klāt varēja liet arī medus ūdeni. “Tas simbolizēja Vecās Derības rūgto dzīvi bez pestīšanas, bet medus ūdeņa piedzeršana simbolizēja pravietojumus. Tad ēda no auzu pārslām vārītu tumi, bet ēdienreizes beigās – zivi (Kristus simbols). Poļiem vēl joprojām ir saglabājies kucju vakars, kad vāra maltīti no kviešu graudiem,” stāsta priesteris. Kādreiz svētku vakariņas notika pēc dievkalpojuma, un vēl joprojām vecāka gadagājuma cilvēki 24. datumā gavē līdz pat ganiņu misei, kas ievada Ziemassvētkus.
Svētki tiem, kas tic labajam
“Ikviens tic mīlestībai, un Kristus ir pilnīga mīlestības atklāsme. Tādēļ uz Ziemassvētku dievkalpojumu var nākt jebkurš. Ja cilvēks netic Dievam, viņš tāpat paļaujas labajam cilvēkos un mīlestībai. Cilvēks, kas neatzīst ļaunumu, naidu un skaudību, mēģinās šajos svētkos attīrīt sirdi,” saka V.Bogdanovs. Viņaprāt, tieši Ziemassvētkos neticīgais tiekot uzrunāts, jo Dievs pie cilvēka atnāk vienkāršs, dzimstot nabadzīgā kūtiņā.
Jāapzinās tas, ko dara
“Daudziem draudzes locekļiem esmu vaicājis, vai viņi zina par bluķa vilkšanu un tā nozīmi. Diemžēl neviens no viņiem to nebija darījis un neprata šo senlatviešu tradīciju izskaidrot. Tas liecina, ka mēs kārtējo reizi mēģinām savādāk svinēt šos svētkus.
Komunistu laikā Kristus dzimšanas svētkus brutāli mēģināja iznīdēt no cilvēku apziņas, tagad īsto svētku jēgu mēģina aizvietot ar to, kam nav dziļa pamata,” domās dalās priesteris.
V.Bogdanovs atceras, ka reiz dzirdējis uzstājamies kādu dievturi, kas teicis, ka ne katrs var valkāt bluķi, jo, to darot, neapzinoties var nodarīt lielu ļaunumu. “Tas ir pagānisks rituāls, kam ir nozīme un spēks, jo tā ir apzināta kalpošana dievekļiem. Darot labu, jokojoties velkot bluķi, cilvēks veic mistisku darbību, kuras jēgu neizprot. Un ne jau bluķa dedzināšana palīdzēs atbrīvoties no ļaunā. Ļaunums jāiznīcina sirdī,” saka priesteris.
Garīdznieki vēl Dieva svētību
Gulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Atis Bambāns skaidro, ka Kristus nāk pie nabaga, bagāta, vientuļa, slima un vesela. “Viņš mīl visus vienādi. Kaut mēs tā varētu. Tādēļ mīlestības svētkos vēlu Dieva svētību ikdienā, un atcerēties to, ka mēs katrs esam liela vērtība Viņa acīs,” saka A.Bambāns.
Gulbenes baptistu draudzes mācītājs Juris Komelis atceras, ka kārtība Gulbenē pirms diviem gadiem nedaudz atgādinājusi padomju laikus. “Tomēr šī situācija strauji uzlabojusies. Kaut arī nav daudz cilvēku, kas atzīstas, ka mīl šo pilsētu, gribu teikt kā Jeremijas grāmatā 29:7: ” Rūpējieties par tās pilsētas labklājību, kurp es jūs liku aizvest, un pielūdziet To Kungu par to, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība”. “Ja mēs kopīgi rūpēsimies par Gulbenes labklājību, tad, paši nemaz nemanot, iemantosim labklājību arī sev,” vēl J.Komelis.
