Rīt, svētvakarā, pulksten 20.00 Gulbenes katoļu draudzes dievnams būs atvērts visiem, kas vēlas piedzīvot Ziemassvētku brīnumu.
Rīt, svētvakarā, pulksten 20.00 Gulbenes katoļu draudzes dievnams būs atvērts visiem, kas vēlas piedzīvot Ziemassvētku brīnumu.
Katru gadu no Ziemassvētku vakara līdz Zvaigznes dienai 6.janvārī Gulbenes katoļu draudzes koris dievkalpojumus kuplina ar sirdij un dvēselei vistuvākajām garīgajām dziesmām. Tas ir īpašs repertuārs, kuru dzied no paaudzes paaudzē. To laikrakstam apliecina arī gulbeniete Vija Dudareva.
“Korī dziedu, kopš uzcēla jauno baznīcu. Pirms tam jau vecajā baznīcā arī biju koriste. Mana mammīte arī tur dziedāja. Nācām abas uz baznīcu,” stāsta viņa. Vijas mammas māsa Zita Stolere arī dzied baznīcas korī. “Mums dziedāšana baznīcas korī ir raksturīga visai ģimenei,” piebilst viņa un saka, ka abas – Vija un Zita – ir dzimušas un augušas Gulbenē. Te ir viņu mājas. Te ir viņu baznīca, draudze.
Vija saka, ka senāk dziedājušas no vecu vecām lūgšanu grāmatām. Tagad repertuārā klāt nācis daudz jaunu dziesmu. Gan viņa, gan Zita saka, ka Ziemassvētki – tas ir notikums, kas nāk līdzi visu mūžu, un katru gadu katrreiz tas ir gaidīts, jauns garīgs piedzīvojums.
Baznīcas kora vadītāja Indra Ieviņa saka, ka simtgadīgās Ziemassvētku dziesmas visiem patīk un to ir tik daudz, ka visas nemaz nav iespējams izdziedāt, kaut šajā laikā dievkalpojumi notiek katru dienu. “Labi, ka mums, katoļiem, Ziemassvētku laiks turpinās līdz Zvaigznes dienai. Varam dziedāt un dziedāt,” priecājas viņa. Jau astoto gadu Indra vada kori jaunajā Gulbenes katoļu baznīcā. Pirms tam pusotru gadu vadīja kori vecajā baznīcā.
Gulbenietis Pēteris Mazurs stāsta, ka baznīcas korī dzied jau ļoti sen un neuzskata to par pienākumu.
“Tā ir katra cilvēka vēlme ticēt Dievam, tas ir aicinājums, nevis pienākums,” saka viņš un piebilst, ka ticība Dievam cilvēkam dod mūžīgo dzīvi. Savukārt gulbeniete Veneranda Šmite atzīst, ka dziedāšana korī palīdz gūt dvēseles mieru, aizmirst sāpinājumus, aizvainojumus un pārvarēt atstumtības sajūtu.
