Ziemeļaustrumu virsmežniecība, kas izveidojusies, apvienojot Gulbenes, Alūksnes un Balvu rajona virsmežniecības, pēc teritorijas ir lielākā Latvijā.
Ziemeļaustrumu virsmežniecība, kas izveidojusies, apvienojot Gulbenes, Alūksnes un Balvu rajona virsmežniecības, pēc teritorijas ir lielākā Latvijā.
Kopumā tās uzraudzībā ir vairāk nekā 360 000 hektāri meža zemju, Gulbenes rajonā – apmēram 104 000 hektāru. Rajona pašvaldību vadītājiem bija daudz jautājumu par jaunizveidoto struktūru, tāpēc viņi rajona padomes informatīvajā sanāksmē aicināja piedalīties Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzini Andi Krēsliņu.
“Apvienošanās rezultātā Gulbenes rajonā mežniecību struktūra nav īpaši veiksmīga, bet novadu veidošanās procesā iespējamas izmaiņas. Šobrīd rajonā ir piecas mežniecības, lielākā ir Gulbenes mežniecība,” stāsta A.Krēsliņš.
Mežu īpašnieki nākotnē varēs pretendēt uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tāpēc A.Krēsliņš ieteica pašvaldībām neskaidrību gadījumos sadarboties ar jauno veidojumu – Konsultāciju pakalpojumu centra Gulbenes nodaļu.
“Šā centra speciālisti būs pirmie padomdevēji projektu izstrādē, kā arī citos jautājumos,” saka virsmežzinis.
Lizuma pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Strads atzīst, ka mežniecībās jūtams satraukums par to skaitu rajonā.
“Mežniecības rajonā noteikti saglabāsies, jo saglabāsim arī darbinieku potenciālu, tikai to skaits varbūt būs četras,” saka A.Krēsliņš.
Litenes pagasta padomes priekšsēdētāju Gunāru Cigli savukārt uztrauc, kāds liktenis sagaida mežu, kurā atrodas Latvijas armijas virsnieku nometnes vieta, ebreju apbedījums.
“Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” uzskata, ka tas ir saimnieciskais mežs, tāpēc to var izzāģēt, bet pašvaldības interesēs ir, lai tam tiktu noteikts aizsardzības statuss,” bilst G.Ciglis.
